Instrukcija, kā sačakarēt lietas tā, lai tās tomēr izskatītos labi, pat labāk nekā bija. Protams tā ir gaumes lieta, bet šajā gadījumā šeit būs neliela pamācība, kā iegūt skaistu lietu manā gaumē.
Nezinu kāpēc, bet sagribējās uztaisīt plauktu, bet ne parastu... Lai tas būtu jauns, bet izskatītos kā vecs krāms.
Labi, nav ko daudz muldēt, ķeramies pie lietas...
Mums būs vajadzīgs:
Cirvis
Zāģis-vēlams lobziks
Fleksis ar drāšbirsti, sliktākajā gadījumā parasta drāšbirste, bet tad es neapskaužu jūsu rokas...
Arī skrūvmašīna noderēs...
Kā arī zīmulis, leņķis, urbju komplekts, skrūves un protams kaut kādi kokmateriāli.
Tā pat kā šajā rakstā DĀVANA GĀRFILDAM, arī šeit nekas speciāli nav pirkts, savākti vienkārši atgriezumi.
Paņemam vienu no dēļiem, kurus esat paredzējuši izmantot plaukta tapšanā. Parasts normāls dēlis (nedaudz jau ar to ir šis tas padarīts, bet nu iedomājaties, ka neko neredzat, tas ir parasts dēlis :D)
Paņemam cirvi un apstrādājam tā no visas sirds vienu kanti... Vēlāk būs redzams dēlis, kas tiek izmantots kā aizmugure, kas visu satur kopā, tam protams izvarojam abas kantis. :)
Tālāk ņemam fleksi ar drāšbirsti, vai arī parastu drāšbirsti un ... (nezinu kā lai pareizi izsakās) nodrātējam mūsu kokus no visām pusēm. Smilšpapīru nekur neizmantojam, tikai un vienīgi drāšbirsti. Tā pucēšana - pulēšana ir priekš meitenēm, mums vajag vienkārši brutāli nodrāzt koku. 
Šeit ir redzams kāpēc izmantojam drāšbirsti... Tā piedod kokam sava veida vecuma piegaršu, tā izslīpē koka mīksto daļu un izceļ koka šķiedru.
Kreisā puse ir neapstrādāta, bet labā jau ir iz... nodrāzta.
Tad kad viss augstāk minētais tika izdarīts, tad visus šos dēļus saskrūvējam kopā kā vēlamies... Vienkārši ar skrūvēm saskrūvējam, lai redzētu kā tad mūsu nodrāztais plaukts izskatīsies dabā... Protams jau agrāk varam sakrūvēt, salikt visu kopā, lai redzētu kopainu, bet es to izdarīju tikai tagad. :)
Mani apmierina šis variants, tad nu izārdam to atkal un ķeramies pie nākamā soļa...
Lai mums plaukts no auzmugures būtu līdzens (vertikālā daļa nebūtu izbīdīta, tad uz horizontālajiem dēļiem ar lobziku izzāģējam robu tik lielu, cik liels ir aizmugurei paredzētais koks. Protams nomēram to precīzi pa vidu, tā kā aizmugurē mums nāk tikai viens vertikālais koks.
Man pašam sāk likties, ka diez vai manus murgus var saprast, bet no manis skolotājs, kā no balerīnas svarcēlājs! :)
Tālāk iespējams jums liksies, ka esmu pilnībā prātu izkūkojis, bet... Vai nu savā mauriņā, vai labāk tomēr kaimiņa mauriņā nosperam vienu zāles kušķi ar visu melnzemi. Ieliekam bļodā un pielejam ūdeni. No tā, cik daudz ūdeni liesies, būs atkarīgs cik tumšu "krāsu" jūs iegūsiet!
Atceramies, ka melnzeme arī mēdz būt dažāda, vienam priekšmetam izmantojiet no vienas vietas ņemtu melnzemi, vai arī krāsas tonis var atšķirties.
Tad nu ņemam vienu mitru zāles kušķi ar melnzemi un tā kārtīgi ierīvējam melnzemi mūsu dēļos. Ierīvējam tā kārtīgi, lai dubļi šķīst uz visām pusēm. :D Ja gribas iegūt tikai nedaudz brūnganu toni, tad var izmantot tā vairāk ūdeni un ar švammīti, mērcējot to mūsu dubļos, uzklāt uz koka.
Noteikti daudzi nodomās ka tas ir kaut kāds stulbums, var taču paņemt pinoteksu vai ko tamlīdzīgu, bet... ņefiga, ar to jūs tādu efektu neiegūsiet. Tādā veidā tiek krāsots arī restaurācijas darbos. Piemēram Ventspils Livonijas ordeņa pilī gandrīz visas durvis ir tādā veidā krāsotas, Bet lielie ozolkoka vārti tika krāsoti šķaidot melnzemi ar lielāku ūdens daudzumu, lai piešķirtu tikai brūnganu toni.
Kā arī šādā veidā netiek izmantota nekāda ķīmija, tikai dabīgi materiāli!
Tā kā gribēju tiešām tumšu toni, tad ņēmu brutāli ar velēnas kušķi. Bet lai koks ātrāk izžūtu un arī skats būtu jēdzīgs, tad ar mitru (mitru nevis slapju!!!) švammi notīram lieko melnzemi nost.
