Papildināts ar izmaiņām - jaunu vienkāršu austiņu pastiprinātāju uz viena MOSFET tranzistora bāzes.
Sveicieni visiem!
Tātad ir tapis kārtējais DIY izstrādājums – šoreiz tas ir „desktop” (nav portatīvs vai mobils) austiņu pastiprinātājs, kuru patiesību sakot sen jau gribēju salodēt, bet nekādi nebija miotivācijas, jo neesmu baigais austiņu cienītājs. Varbūt rodas jautājums, kāpēc austiņām tāds nepieciešams, tādēļ centīšos īsumā paskaidrot kas tas ir un ko tas ziemā ēd.
Par cik austiņas ir dažādas un to parametri ir atšķirīgi tad ne vienmēr datora skaņu karte vai telefons var austiņas pilnvērtīgi izmantot. Vislielākās problēmas ir ar zemas un augstas pretestības austiņām teiksim 32 omi un attiecīgi 600omi. Pie vienādas jaudas un vienādas jutības 32 omu ausīm vajadzēs vairāk strāvas un mazāk sprieguma un 600 omu ausīm – atbilstoši otrādi. Mobilie tālruņi , laptopi, datori – to nespēj nodrošināt pienācīgā skaļumā un labā kvalitātē. Protams, dārgajām skaņu kartēm būs atsevišķs austiņu pastiprinātājs. Man lietošanā ir 32 omu austiņas ar max. jaudu 1.5W (tas ir stipri par daudz ikdienā pietiek ar mW jaudu) , tāpēc radās nepieciešamība pēc pastiprinātāja. Ātri papētot piedāvājumu tirgū – sapratu, ka bez 200-300 EUR nemaz nav vērts sākts domāt par tāda iegādi. Paši lētākie portatīvie pastiprinātāji arī nebūs piemēroti zemomīgām un augstomīgām austiņām.
Shēma tika ņemta no Linear Audio Vol.3 žurnāla (http://www.linearaudio.net/article-detail/2118), tāpēc to šeit pilnā apmērā nevaru publicēt, bet gan tikai uzmetumu. Autortiesības jāievēro. Ieregulēts uz 100mA mierastrāvu katrā barošanas plecā dotais pastiprinātājs spēj A klasē „izdot” kādus 0.7W uz 37 omu slodzes (jeb 2.5W AB klasē – klipings ir pie 9V RMS , un pēc oma likuma P=V*V/R ) un attiecīgi kādi 0.14W teiksim uz 600 omu slodzes – kā redzams stipri mazāk, jo pietrūkst barošanas „voltu” . Tā ir ļoti liela jauda austiņām. Saaudzējiet savu dzirdi un neklausieties pārmērīgā skaļumā. Piemērs: manas 37 omu austiņas ar jutību 99db pie 1mW , ar jaudu 0.125W dos 120dB skaļumu (diskomforta līmenis) un ar 1.2W – 130dB ( sāpju slieksnis) un attiecīgi ar 2.5W – 133dB. Šādas pat 600 omu ausis spēs nodrošināt „tikai” 120 – 125dB un 130 nesasniegs , jo pietrūks pastiprinātāja jauda. Protams, ikdienas skaļums nebojājot dzirdi būs krietni zem šiem rādītājiem un domājams ap 0.05W, tāpēc var droši teikt, ka šis pastiprinātājs būs derīgs jebkura tipa austiņām, bez tam ar šo barošanas bloku viņu var izmantot lai iegūtu 8W izmantojot 8 omu skaļruņus, piem. paralēli izmantot šo kā dator tumbu pastiprinātāju. Testu rezultātā samazināju miera strāvu uz 50mA, jā izejas jauda A klasē sarūk, bet tāpat ir pietiekoša, bet rezultātā mazāk silst pastiprinātājs, mazāk „peld” līdzspriegums izejā un mazākas barošanas bloka radītās pulsācijas.
Pastiprinājuma koeficients ir 4, kas lieti noder ja izmanto telefonu vai kādu citu zema signāla avotu un to pastiprina 4 reizes . Šo shēmu izvēlējos, jo bija praktiski visas detaļas man kastē pieejamas.
Sākumā izgatavoju vienkāršu barošanas bloku, ar sprieguma regulatoriem, iestatot + un – 14V izejā. Tas strādāja kā plānots un daudz laika neprasīja.
Pēc tam ķēros pie paša pastiprinātāja izgatavošanas. Izgatavoju plati vienam kanālam salodēju – un nestrādā. Noplosījos līdz 2 naktī, parunāju ar viediem cilvēkiem – viss velti. Detaļas un plati pārbaudīju. Atkal nekā. Labi, eju gulēt – kā vecajā teicienā – rīts gudrāks par vakaru. Pēc pāris dienām ķēros vēlreiz klāt – sāku ar izejas tranzistoru datu lapas studēšanu – un tad sekoja necenzētu vārdu plūsma...es sapratu, ka esmu nepareizi ņēmis vērā tranzistoru izvadus. Tā iet, ka iesit googlē tranzistora nosaukumu un paļaujas uz pirmo attēlu. Vienmēr jāmeklē konkrētā ražotāja datulapa. Papētot plati, sapratu, ka esošo nevaru izlabot, tāpēc izgatavoju jaunu, kur abi kanāli izvietoti uz vienas plates. Salodēju vienu kanālu – un viss strādā, kā prieks. Shēma tika pietvīkota LTSpice programmā un uz tā pašas plates tika salodēts arī N.Pass B1 lauktranzistoru buferis skaļuma regulēšanai (bija kaudze ar šiem 2sk170 tranzistoriem). Testa eksemplāram ieregulēju izejā min. līdzspriegumu, kurš iesilstot +- mainās 1-2mV robežās. Vairāk nav pieļaujams, jo liels līdzspriegums izejā var nobeigt austiņas, kā arī tas nobīda austiņas skaļrunīša membrānu prom no centra, kas ar degradē skaņu. Literatūrā lasīts, ka austiņu apstiprinātājiem pieļaujamais līdzsprieguma līmenis izejā ir kādi 20mV, bet es teiktu, ka labāk zem 5mV . Par cik datori un cita tehnika mēdz padot izejā nelielu līdzspriegumu – un šis pastiprinātājs to pastiprinātu 4 reizes, ieliku ieejā līdzspriegumu bloķējošo kondensatoru.
Tiks izmantots ALPS skaļuma regulēšanas potenciometrs un Neutrik profesionālais austiņu štekeris, no kura izraut vadu var tikai nospiežot to sarkano „podziņu”. Konstruktīvi plates izvietotas no ebaja pasūtītā kastē ar izmēriem 197x 311x70mm, kā redzams nav diezin ko kompakts. Bet nu tāda konstrukcija īpaši mazākā kastē nesalīdīs, tad jābūvē mikroshēmu pastiprinātājs. Dzesēšanas atvērumus izdomāju neurbt, jo pastiprinātājs nekarst bez tam galda pastiprinātājām caurumi uz virsmas pieļauj iespēju, ka tur kādreiz ielīs iekšā alus. Nācās diezgan pavīlēt caurumus un paurbt . Plates stiprinās ar 6 skrūvēm katra, lai nelokas, jo to izmērs ir paliels. Vēl vajadzētu skaļuma regulatora kloķi pret kaut ko simpātiskāku samainīt (nu jau darīts). Galvenie principi, kuri jāievēro velkot vadus – barošanas tīkla vadus nevilkt tuvu ieejas ķēdēm, zemes vadus izvietot pēc star ground principa un nodalot „signāla” zemi no „jaudas” zemes. Bildē var redzēt starp platēm “star ground” galveno punktu, kur visas zemes savienojas. Skan ļoti labi priekš mana pirmā “ausaiņa”.
Plati ar roku zīmēji?
