0

10.maijā Čehijas masu mediji (laikraksts Seznam Pravdy un telekanāls CT1) paziņoja, ka viņu rīcībā ir nonākusi informācija, ka Krievijas pilsonis, kurš iepriekš bija ieradies valstī ar mērķi noindēt divas čehu amatpersonas, ir Kremļa maigās varas instrumenta Rossotrudņičestvo vadītājs Andrejs Končakovs.

Iepriekš Čehijas plašsaziņas līdzekļos tika nopludināta informācija, ka šī gada 14.martā kāds Krievijas spiegs esot ielidojis Prāgā un, izmantojot diplomāta statusu, netraucēti pāri robežai savā čemodānā pārvedis ricīnu. Vēlāk minētā persona, kas tagad ir identificēta kā A.Končakovs, ar diplomātisko automašīnu tikusi eskortēta uz Krievijas vēstniecības telpām Prāgā.

Minētā informācija bija zināma Čehijas specdienestiem, taču baidoties izraisīt diplomātisku skandālu ar Maskavu, A.Končakova čemodāns lidostā netika pārbaudīts.

Tā vietā Čehijas drošībnieki nolēma piešķirt personīgo apsardzi iespējamajiem atentāta upuriem — Prāgas mēram Ždenekam Hribam (Zdeněk Hřib) un Prāgas 6.rajona vadītājam Ondrejam Kolaram (Ondřej Kolář). Minētie politiķi bija tieši atbildīgi par Sarkanās armijas maršala Ivana Koņeva pieminekļa nojaukšanu, kas izsauca neredzētas dusmas no Maskavas puses.

A.Končakovs Čehijas plašsaziņas līdzekļos vairākkārtīgi ir ticis saistīts ar darbu Krievijas specdienestu labā. Šīs aizdomas, visticamāk, ir pamatotas, tā kā tādās organizācijas kā Rossotrudņičestvo vēsturiski allaž ir kalpojušas Krievijas spiegu un ietekmes aģentu vajadzībām.

Interesanti, ka šī nav vienīgā reize, kad Krievijas spiegi, izmantojot diplomātisko piesegu, ir centušies noindēt ārvalstu pilsoņus. Jāatgādina, ka janvārī Bulgārija pieprasīja kriminālatbildību no 3 Krievijas spiegiem par 2015.gadā notikušo atentātu pret vietējo ieroču rūpnieku Emiljanu Gebrevu (Emilian Gebrev). Vēlāk tika noskaidrots, ka minētie spiegi bija saistīti ar Krievijas Militārās izlūkošanas (GRU) elites vienību 291557. Šīs vienības pārstāvji iepriekš ir bijuši saistīti gan ar apvērsuma organizēšanu Melnkalnē, gan bijušā Krievijas spiega Sergeja Skripaļa indēšanu 2018.gadā.

Jāatzīmē, ka Krievijas uzbrukumi ārvalstu pilsoņiem pirms ilgāka laika varētu būt notikuši arī manā mītnes valstī Latvijā. 2012.gadā no smagiem miesas bojājumiem cieta vietējais žurnālists Leonīds Jākobsons.

Uzbrucēji, kuri toreiz savā starpā runājuši krieviski, Maskavu un vietējos prokremliskos politiķus kritizējošo žurnālistu kopā ar dēlu pārtvēra kāpņutelpā, nogāza gar zemi, piekāva, sašāva un ar nazi atstāja mērķtiecīgu rētu vaigā.

L.Jākobsons bija pārliecināts, ka uzbrukums bija tieši saistīts ar viņa profesionālo darbību. Jāatgādina, ka pirms tam žurnālists portālā „kompromat.lv” bija publicējis Rīgas mēra Nila Ušakova e-pasta sarakstes ar Krievijas vēstniecības padomnieku Aleksandru Hapilovu, kurš neoficiāli tika uzskatīts par Krievijas specdienestu darbinieku. Nevar izslēgt, ka arī uzbrukumā L.Jākobsonam tālajā 2012.gadā bija iesaistīti Krievijas specdienesti.

Pēdējo gadu tendences liecina, ka Krievijas specdienesti ir kļuvuši aizvien agresīvāki un bezkaunīgāki. Ja agrāk ar fizisku izrēķināšanos no Kremļa puses varēja rēķināties tikai Krievijas pilsoņi, tad tagad par to jāsāk uztraukties arī citu valstu pilsoņiem.

Tomēr pats absurdākais šajā afērā ir tas, ka, neskatoties uz vairākkārtējiem gadījumiem, kad Krievijas spiegi ir kliedzoši iejaukušies Eiropas valstu iekšējās lietās, šo valstu valdības turpina uzturēt relatīvi normālas attiecības ar oficiālo Maskavu un par katru cenu izvairās no jebkādiem diplomātiskiem saspīlējumiem.

Izņēmums nav arī Čehija, kuras prezidents Milošs Zēmans (Miloš Zeman), pēc tam kad Krievijas spiegs centās noindēt viņa valsts galvaspilsētas mēru, ar lepnumu publiski paziņoja, ka ir apsolījis Vladimiram Putinam ierasties, lai klātienē vērotu uz šī gada septembri pārcelto Uzvaras dienas parādi Maskavā.

Komentāri 0

0/2000