Kādu dienu zēns vārdā Boņuks aptvēra, ka savā dzīvē īsti nav neko sasniedzis un ir palicis diemžēl pilnīgi viens savas bezrūpības dēļ pret draugiem un mīļotajiem.
Pēc nelielas brokastu ieturēšanas,kuras parasti sastāvēja no salātu bļodas ar aukstu beļģu mērci, Boņuks devās prom no mājām taj brīdi vēl pats neapjauzdams uz, kurieni doties un kāpēc doties, bet viņš savā zemapziņās juta ka kāds viņu sauc tālēs, kur pilnīgi skriet viņu mudināja.
Zēns ilgi nedomādams devās balsīm līdzi, kas nemitīgi viņam skanēja prātā un mudināja ar katru sperto soli padoties vēl vairāk valdzinājumā un kustēties vēl ātrāk un ātrāk saplūstot ar apkārt brāzmaino vēju, kas pūta viņam gar ausīm savu vēja dziesmu.
Viņa Prātā skanošā balss viņu veda caur pilsētu kur slāpju nomocīts zēns ieskrēja tuvajā bistro, kuru sauca par "Mazgāt var visu!" Ienākdams bistro pirmais, kas viņam ienāca prātā bija veldzējoša Piena glāze, kuru saņemdams zēns iztukšo'ja pārs mirkļū laikā un devās tālāk savas balss meklējumos.
Zēnu balss ievilināja vēsā, drūma apsūnojušā mežā kur balss Palika ar vien smalkāka un dzirdrāka tā zēnam atgādināja mākslas istādi, kurā būtu redzējis skaistāko darbu no visiem un nespētu atrauties no tā.
Boņuks ilgi maldījās caur biezokni līdz kamēr ieraudzīja viņu. Tā bija dievišķa būtne kas mirdzēja kā nosēta ar maziem dzidriem dimantiņiem un kuras balss sāka skanēt vēk dievišķāk un smalkāk.
Pēkšņi zēns atskārta ka viņam dzīvē ir parādījies mērķis un tas ir Iegūt Dievietes sirdi un apvienoties vienotā mīlas virpulī, kas atgādināja viegli lasāmu ar saāsinātiem notikumiem sazīmētu MANGU.....
Turpinājums sekos 5.Konkursā!!!
P.S.
ATVAINOJIET par visām kļūdām tā ir mana nevis autora/es vaina. Vienkārši nevarēju iekopēt darbu. Ne iekopēt varēju bet kad spiedu pirmskats viņš tikai rādijā pirmās rindiņās tāpēc nācās visu pārrakstīt un es esmu mazliet pārguris jeb isti nesapratu ko drukāju :(
