!Konkurss2 - 7.darbs!0

3 0

Reiz ne tik senos laikos, dzīvoja kāds ziķeris. Ne aiz trejdeviņām jūrām, ne aiz trejdeviņiem kalniem. Tas bija tepat kaimiņu sētā. Pelēcīgajā laukimā kas bija labi, ja 1m x 1m. Šo kaimiņu puisi visi dēvēja par Pečku, bet es viņu vienmēr saucu par mazo Pēteri. Viņš bija gaiši zeltainiem matiem, zaļām acīm un sarkanām asins pieplūdušām lūpām. Tā vienu baltu dieniņu, mazais Pēteris paziņoja, ka viņš vēlas īstenot savu mūža sapni. Aizbraukt uz Indiju un iepazīties ar visiem tik zināmo, negantnieku krokodilu Ģenu. Mazais Pēteris, izbijušais gejs, jau no bērnības bija cerējis ar Ģenu tuvāk iepazīties. Viņš, kā visi mazi bērni, bija nolīmējis kaimiņa žogu ar Ģenas uzlīmēm, kuras varēja dabūt turbo kožļenēs. Tā nu ar viņa pilngadības iestāšanos, Pečka devās uz tuvējo legālās kontrobandas lidostu. Kad mazais Pēteris bija nonācis Indijā, viņš nespēja aptvert, ka apkārt var augt arī tik skaisti, zaļās krāsas sulīgi koki, kā viņš bija lasījis pasakās. Krāšņās apkārtnes apdullināts mazais Pēteris nesoties uz viesnīcu rāva vaļā tās vārtus. Pēteris bija jau iepriekš ievērojis to (vārtu) īberīgo krāsu, kas līdzinājās vārības sardeles un zepta burkāna krāsai. Laikam ejot Pēterēnam neizgaja no galvas domas cik interesanti šeit viss izskatās, un cik dzīve te viegla pat bezpajumtniekam. Vienīgais kas viņu satrauca bija mazie asinizātori. Ta viņš dēvēja sīkos knišļus, kas te čumēt mudžēja visās malās. Tie mazie pedofīli nelika mieru pat tualetēs. Tā nu, kādu rītu mazais Pēteris devās uz tuvējo zoodārzu. Rokas bija asinīm pilnas, sitot draņķa asinizātorus. Pie ieejas mazajam Pēterim šoku radīja neizmērojamās ieejas izmaksas. Tā Pečkam bija kā futbola bumba pa seju! Viņš bija tik izbrīnīts, ka gandrīz krītot ceļos lūdzās, lai Ģena iznāk laukā. Kad sapratis, ka tas neko nelīdz, viņš atmeta ar roku un nodomāja: ‘’ Pie velna viņus, būtu zinājis ka Ģena tik lepns, pirms desmit gadiem nebūtu gājis ārstēties no gejamonijas.’’