Reiz sen senos laikos dzīvoja asinizators Pēteris, kurš svētu zemi sargāja.
Te nu vienu dienu šis cepjot sardeles izdzirdēja troksni. Troksnis nāca no koku puses, un Pēters nodomāja, ka tur kādas vāveres atkal ņemās. Bet vai kā kļūdījās mūsu dārgais asinizators. Nebija tās vāveres, bet mednieks no svešām zemēm. Tam krokodils Gena vārdā un bargs nudien šis bija. Blandoties pa pasauli un slaktējot gejus un pedofilus neviltotu slavu ieguvis viņš.
Pēteris neko nenojauzdams ēd tikko izceptās sardeles, kad piepeši atverās vārti, lido bumba. Babāāh!!
Uz klavierēm skaisti izliecies Pētera augums vēl gail liesmās, kad pienāk mednieks. Tas apmierināts par labi padarīto darbu nu dosies tālāk medīt izvirtuļus, kam nav vietas uz šīs zemītes. Taču pamana, ka Pēteris slienās kājās un ķer pēc ieroča. Šis nu metās bēgt, taču krīt nesoties lejā pa kāpnēm un salauž kāju. Peskrien klāt Pēteris un sāk šo klapēt, bet sitot salauž sev roku. Taga nu abi sēž un smejās, kā smieklīgi sanācis. Te pēkšņi noskan šāviena troksnis un Pēteris nokrīt miris. "Cik labi, ka pidarasiem ir humor izjūta" nodomāja Gena nolikdams atpakaļ ieroci, ko bij paņēmis no Pētera kamēr tas smējās.
"Nu gan viss!" nodomāja Gena un devās tālāk.
Interesanti kurp viņa ceļš vedīs tālāk. Uz Vāciju? Uz Romu? Bet varbūt tā būs Indija?
Beigas.
