- Es visu izdarīšu, kā pienākas, tikai nodrāz zīmuli, un uzzīmē man karti”, Jančuks atbildēja un par zīmi, ka solījumu pildīs, sniedza mātei desmitnieku. Disco Panda dzīvoja mežā pusstundas gājuma attālumā no ciema. Nonākusi mežā, Jānis satika vilku. Viņš zināja, ka tas ir tik ļauns zvērs, un tāpēc svieda ar pamatīgu akmeni, kurš trāpīja vilkam pa zobu un viņš nolauza zobu, jo gribēja akmeni noķert zobos, jo atcerējās, kā bērnība bija ķēris bumbiņu!
- Ko tu dari Jānīt, es domāju, ka esam draugi, - vilks teica.
- Esam, esam, vilciņ! Bet Jānītis tikai gribēja tikt prom jo zināja, ka vilks ir traks.
- Uz kurieni tik agri dodies, Jānīt, un caur mežu, ar tām ziepītēm un kafiju?
- Pie Disco Pandas, un, ja neliksi mani mierā viņa tev nolauzīs vēl vienu zobu!
- Kas tev tur tajā Super Neto maisiņā?
- Ziepes un kafija, lai arī slimā un netīrā Disco Panda iebauda no ciemakukuļa un spēcinās.
- Kur tava Disco Panda dzīvo, Jānīti?
- Vēl 2 kilometrus taisni pa mežu, viņas mājiņa atrodas pie trim lielajiem ozoliem, lejāk aug lazdas, tu jau gan zināsi, — Jānis atbildēja. Vilks savā prātā domāja: "Šis mazais, maigais bērns ir gards kumosiņš, kas būs vēl labāk nekā viņa māmiņa. Jārīkojas viltīgi, lai dabūtu abus." Viņš kādu brītiņu gāja Jančukam blakus un tad teica: - Jānīt, paskaties, cik skaistas puķes zied visapkārt, kāpēc tu uz tām ne aci nepamet? Laikam nemaz nedzirdi, cik līksmi dzied balodis? Tu soļo tik nopietns un domīgs, it kā ietu uz skolu, bet šeit, mežā, taču ir tik jauki. Jānītis pacēla acis un, ieraudzījusi, kā kokos rotājas saules stari un cik skaisti visapkārt zied puķes, nodomāja: "Ja aiznesīšu Disco Pandai svaigu puķu pušķi, tas arī taču viņam darīs prieku un TV un kandžas dzenamo būs lielāka iespēja nospert. Vēl ir agrs, gan tikšu laikā galā." Tad viņš skrēja no ceļa mežā un sāka lasīt puķes. Kad bija noplūcis vienu, viņam šķita, ka tālāk aug vēl skaistāka, viņš steidzās pie tās un tā iekļuva arvien dziļāk mežā. Vilks tikmēr devās taisni pa mežu uz Disco Pandas māju un pieklauvēja pie durvīm.
— Kas tur ir?
—Jānītis, es tev atnesu ziepītes un kafiju, atver!
—Nospied tikai rokturi, ja atnesi - Disco Panda, — es jūtos ļoti netīra un slima, nevaru piecelties. Vilks nospieda rokturi, durvis atvērās, un viņš, ne vārda neteikdams, piegāja pie Disco Pandas gultas un gribēja aprīt, bet nodomāja kā tā garšos un nolaizīja viņu. Tad viņam parāva uz augšu, gandrīz pievēma virtuvi, bet knapi atrada podu. Tad viņš uzģērba kaut kādas drēbes, uzlika viņas cepuri, iegulās gultā un aizvilka aizkarus, jo jutās piekusis, taču dzirdēja kā Disco Panda krāc, tādēļ uzlēja viņai tomātu mērci, uzbēra sāli un piparus un apēda. Jānītis pa to laiku bija skraidījis, puķes lasīdams, un, kad pušķis jau bija tik liels, ka to vairs nevarēja rokā saturēt, viņš atcerējās, ka jāiet pie Disco Pandas, un devās ceļā. Nonācis pie mājiņas, viņš brīnījās, ka durvis atstātas vaļā, bet, tiklīdz iegāja istabā, viņu pārņēma pavisam dīvaina sajūta, un viņš nodomāja: "Ak Dievs, kāpēc man šodien tā bail, es taču parasti ļoti labprāt nāku pie Disco Pandas!" Viņš uzsauca: - Labrīt! - bet atbildi nesaņēma. Tad Jančuks piegāja pie gultas un atvilka aizkarus. Tur nu gulēja vilks, cepuri kaut kādam lupatām mugurā, un izskatījās gluži dīvains. Tad prasīja, kur Pandiņa, bet vilks muti neatvēra, jo Disco Panda būtu izlīdusi no vēdera! Tad ar pirkstu parādīja, lai pieliecas tuvāk! Un tad vilks aprija arī Jančuku. Kad izsalkums bija remdēts, vilks atkal likās gultā, lai gulētu, aizmiga un sāka šausmīgi skaļi krākt. Tobrīd mājai garām gāja skaists mednieks un nodomāja: "Cik skaļi tā Panda krāc! Jāpaskatās, vai viņai kas nekait." Viņš devās iekšā un piegājis pie gultas, ieraudzīja, ka tajā guļ vilks.
- Ak te nu es tevi atrodu, vecais grēciniek, ilgi gan esmu tevi meklējis, - viņš teica. Mednieks jau gribēja ķerties pie bises, bet tad iedomājās, ka vilks varbūt ir Disco Pandu aprijis un to vēl var glābt, tāpēc nešāva, bet paņēma kandžu un sāka guļošajam vilkam liet mutē kandžu. Mazliet palējis, viņš jau ieraudzīja spīdam ziepes? Un kafijas krūzi? Un vēl pēc pāris malkiem Disco Panda un Jančuks tika izvemti ārā un sauca:
— Ak, kā es biju saspiests, vilka vēderā bija tik tumšs!
Pēc tam izrāpās Disco Panda, viņa arī vēl bija dzīva, bet tik tikko spēja elpu vilkt. Tad Viņi ātri salasīja lielus akmeņus, un viņi tos salika vilkam vēderā. Pamodies vilks gribēja lēkt no gultas ārā, bet akmeņi bija tik smagi, ka viņš atkrita atpakaļ un beigts bija. Tad visi trīs iesaucās: “Party time! Un spiest pogu, ar kuru varēja ieslēgt TV bija tīrais nieks!” Nu visi trīs bija apmierināti: skaistais mednieks novilka vilkam ādu, un paņēma, nelikās kavēt un gāja prom, Disco Panda mazgājās ar ziepēm un padzēra kafiju, ko Jančuks bija atnesis, un kļuva žirgtāka, bet Jānītis domāja: "Savu mūžu vairs neskriešu mežā viens nost no ceļa, ja māmiņa to būs aizliegusi." P.S.- Puķītes ielika vāzē, kura stāvēja uz galda. P.S.S.- Par TV un kandžas dzenamā nosperšanu Jančuks aizmirsa.
