Konkurss - 2.darbs!8

9 1

Sēžot mājās JĀNIS piezvana, saka:"Jānāk uz diskō pļesko estrādē, te esot tik labi, i GALDS ir, i PODS, i viss!" Es nedomādams uzvelku savas ūziņas un SKRIENU uz estrādi. Skrienu tik ātri lai NENOKAVĒTU, savādāk būs nepatikšanas. Skrienu, skrienu, hujaks pēkšņi man kāds kaut ko karstu ielej sejā, es uzreiz GUĻUS zemē un vārtos pa zemi. Vārtos, vārtos, jūtu ka seja sāp, domāju ka kāds man uzlēja KAFIJU jo nosmaržoja pēc kafijas, hujaks VIRCA, tepat blakus zemnieki piketu taisa, pielieti mazie maisiņi ar vircu un svaidās. Vārtoties pa zemi ačokniju ka zobs nolauzts un konstatēju to ka tā es izskatos smukāk, seksīgāk. Varētu teikt esmu NETĪRS kā kurmis, bet SKAISTS kā šumahera sieva. Okei, ceļos kājās un skrienu tālāk. Skatos BALODIS lido, izskatījās sākumā pēc vistas vai tītara, neredzēju tik tālu, jo man taču vel virca bija uz sejas un bija nolūzis acīgais zobs ar kura palīdzību es redzēju kā vanags. skatos, hujaks PANDA lec ar izpletni no debesīm, īsta panda, un pakaļ viņai lec japānis ar to garo nazi. Pēkšņi atceros ka man kabatā nazis nav, bet gan zīmulis, bet viņš ir nolauzts. Paņemu ātri zīmuli un DRĀŽU viņu pret savu zobu kamēr uzdrāžās. Sagrabju zīmuli un puļiju pa to japāni, a šis izvelk ārā savu mobīlo kuram ir aizsarg slānis pret zīmuļiem un atvaira to zīmuli. Šis nolec ar pandu lejā un saka pandai: "Koničiva pandosan,vasabi adai!" (Kakainā panda atdod manu vasabī adai) viņš tā teica, jo tas vasabī adai bija svaigi SPIESTS un tādi ekseplāri ir ļoti reti, tādus tikai gatavo japānas prežadenti, Latvijā tādu nav tāpēc mums nav tāds vasabī adai. Viss tas izskatījās it kā to rādītu kaut kādā TELEVĪZIJĀ, man acis un mute bija vienkārši vaļā, it kā es būtu nereāli sapīpējies. Kā viss beidzās? Panda iekrāva japānim pa kājstarpi, uzspļāva indi (tas arī ir kaut kāds retais panda),izvilka raķeti no mutes un aizlidoja prom kamēr tas japānis tur gulēja un vaidēja. Labi, apnika skatīties, skrienu tālāk jo esmu jau atpūties. Sāku dzirdēt DISCO music, skrienot jau sāku kratīties it kā būtu transā. Ieskrienu estrādē un tur tīīīīk daudz cilvēku, bet nevienu nepazīstu. Skatos uz skatuvi un sāk viss palikt tumšs, it kā gaismu slēgtu lēnām ārā, sāku domāt ka viss beidzās, ķipa esmu nokavējis. Izrādās esmu mājās, guļu zemē ar king size punu uz pieres. Izrādās kamēr es esmu vilcis ūziņas un skrējis ārā pa durvīm esmu ieskrējis kaimiņa Jura baškā (vecim 50 gadu,182cm garš.sver 180kg). Ienesa mani iegšā, nozaga manu tv pūlti un gūltai palagu. Sāku raudāt, jo mamma bļāva uz mani un teica ka vairāk nekur netikšot. Ielīdu gūltā, mobīlo arī vairāk nevarēju nekur sameklēt, tāpēc sāku runāt ar sevi un atvainoties Jānim ka neatnācu.