Jānis Balodis bija parasts 14gadus vecs puika, kuram ļoti patika gulēt. Tieši šobrīd viņš to darīja... Gulēja, un sapņoja par... jā, to ko viņš sapņoja, mēs līdz galam neuzzināsim, jo tieši tajā brīdī zēns izkrita no gultas! Paskatoties pulkstenī, Jānis saprata, ka kavē savu autobusu uz skolu. Jānis ātri piecēlās no zemes un ātri, ātri tika līdz vannas istabai. Viņš ātri izķemmēja matus un devās uz virtuvi. Pa to laiku, kamēr vārījās kafija, viņš paspēja apģērbties. Ātri izdzēris savu rīta kafiju, novēlējis labu darbadienu savai mammai, viņš izgāja pa dzīvokļa durvīm! Iekāpjot liftā, Jānis atcerējās ka šodien skolā vajadzīgi uzasināti zīmuļi...Jānis izvilka zīmūļdrāzēju, nodrāza zīmuli, uzvilka atpakaļ uz pleciem savu smago somu un skriešus izskrēja no lifta. Jānis sāka skriet, lai nenokavētu autobusu. No zēna mājas līdz skolai, ir jāiet aptuveni 30 minūtes, tādēļ Jānis parasti brauca ar autobusu, un tas prasīja tikai 15 minūtes(ja nebija sastrēgumi un uz ielas atkal nebija nobraukts kāds neuzmanīgs pensionārs)
Jānis diemžēl nokavēja savu autobusu, un tāpēc nācās skriet uz skolu, ar kājām. Zēna ceļs uz skolu veda gar televīzijas ēku un caur meža zoodārzu, kur šorīt ieveda sarkanās pandas! Zēnam šodien mugurā bija skaistas drēbes, kuras bija uzdāvināja viņas krusttēvs Lotārs, un šodien skolā bija diskotēka, bet skrienot caur dubļaino mežu zēna drēbes kļuva arvien netīrākas! Skrienot puisis nepamānija nemanāmo vircas bedri, kurā šamais iekrita. Izķepurojies no nāvīgi vircainās bedres, zēns skrējienu turpināja tālāk... Dēļ iekrišanas vircas bedrē, Jāņa somā esošās grāmatas bija nedaudz saspiedušās!
Skrienot un skrienot Jānis atcerējās ka mājās uz galda bija aizmirsis skaisto māla podu, kuru vēlējās dāvināt skolotājai dzimšanas dienā, bet griezties atpakaļ jau bija par vēlu... Izskrējis caur meža zoodārzu, skriešana turpinājās pa trotuāru, kur cilvēku bija maz, tāpēc skriet un pārkūrot varēja brīvi. Jānim arī patika skriešanas māksla – le parkour, tāpēc viņš to izmantoja lai ātrāk tiktu uz skolu!
Skrienot pa māju jumtiem, Jānim izslēdēja kāja, un viņš nokrita atpakaļ uz trotuāra... pamodies slimnīcā zēns saprata ka dēļ kritiena ir nolauzis pāris zobus, un nokavējis skolu un skolas diskotēku, dēļ kuras zēns tā bija centies...
Padomājis viņš atcerējās teicienu- skrien lēnāk pa jumtiem, Jāni....
