Konkurss - 13.darbs!20

Jānis lopu gans Viss sākās ar to, ka es piecēlos... Mani sauc Jānis un es dzīvoju laukos (Babuļos). Katru rītu ieejot savā pirtī skatoties spogulī es tīksminos cik esmu skaists, par spīti tam ka mana seja ir noklāta ar nezināmas izcelsmes pumpām. Mana mamma saka ka šīs pumpas esot alerģija no vircas ar kuru es spējējos netīrā cūku kūtī. Man ir brālis, sauc viņu Aļoša. Viņš ir manas mammas otrās laulības dēls. Mūsu draugi viņu ir iesaukuši parPandu, jo viņš visu laiku staigā ar zilumiem. Tad nu mans piedzīvojums turpinās ar to, ka es ieeju virtuvē, kā katru rītu es uztaisu sev gardu dabīgās kafijas krūzi un eju ganībās. Vienmēr azotē ir ielikta maizes garoza ko pa brīvu brīdi var iekost.  Tad nu sēžot uz akmens un pārskaitot govis pamanu ka no manas kabatas ir izvilkta maizes garoza un turpat tālāk redzu balodi kurš mēģina pacelties un aizlaisties ar manu maizes garozu. Es būdams izsalcis metos tam balodim skriet pakaļ. Skrienot pāri aizaugušai pļavai es aizķēros aiz zāles kušķa un nokritu, rezultātā sev nolauzu zobu. Uzreiz nodomāju ka esmu neskaists un vairs nevarēšu apmeklēt disko vakarus kurus rīko mūsu kultūras namā. Atnācu uz mājām, pastāstīju par notikušo mammai un viņa mani nopēra ar bērza zaru un draudēja ka nospiedīs mani kā smirdīgu mušu ja nedabūšu visas govis trīs atpakaļ. Es būdams izmisumā apsēdos pie sava vectēva ozolkoka galda un sāku uz kartes zīmēt aptuvenās vietas kur govis varēja aizskriet. Pabeidzis savu darbu es lūdzu Pandai lai viņš man palīdz atrast mūsu dārgās govis, bet viņš nelikās ne zinis un turpināja skatīties Televīziju. Nolēmu ka pirms garā ceļa uz melno vilku mežu vajag ieiet atejā. Tā arī izdarīju, bet atverot durvis redzu ka tur uz poda sēž zaglis balodis. Es ātri ieskrēju savā iztavā, paņēmu zīmuli, nodrāzu viņu lai viņš būtu pietiekami ass un spētu caurdurties caur baloža ķermenim. Skrienot atpakaļ uz ateju redzēju kā balodis jau aizlidoja. Biju ļoti vīlies savā brālī jo viņš atlaida viņu vaļā. Tā nu jau atkal viņš tika pie pandas acīm, jo uzšāvi šim lai zin kā nākošreiz rīkoties ar baložiem kas zog maizi. Pēc brīža kad izvilku pus izpīpētu Belamora paciņu kuru vakar nočiepu no sava vectēva, sāku pīpēt un redzu ka govis jau atpakaļ un ēd kaimiņu sienu kas salikts stagā. Es nekavējoties paņēmu ķēdes un piesēju viņas pļavā lai vairs bēgšanas mēģinājumi neatkārtotos. Redz cik labi viss nokārtojās! Es padzēru tikko slauktu pienu un devos gulēt jo rīt jauna diena, jauni darbi un jauni piedzīvojumi. Guļot gultā, pieverot acis dziļi sirdī cerēju ka rīt nevajadzēs ar senci iet uz mežu un griezt malku ziemai kas tuvojas lieliem soļi. Aizmigu. Pateicos par pirmās pasakas lasīšanu.