Protams, lai nu cik mistisks būtu Jānis viņš tomēr mīl GULĒT kā jau visi Jāņi. Tomēr viņš pat nenovērtēja ko viņš nenovērtē. Viņam nebija jāiet skolā. Lai nu kā visi bērni pa to priecātos Jāni tas skumdināja. Tā nu viņš pa nakti guļot nolēma rīt iet uz skolu.
Kad pienāca ilgi gaidītais rīts Jānis piecēlās un domāja kas tagad būtu jādara. Jānis pamanīja, ka ir ļoti NETĪRS, jo vakar bija vārtījies VIRCĀ. Jānis nomazgājās savā sen neizmantotajā vannā kura patiesībā bija liels PODS. Kad bija nomazgājies, bet tik un tā smirdēja viņš iedomājās ka varbūt jāizmazgā zobi. Nolauzis koka zariņu viņš to SPIEDA pret zobiem un tik ātri berzēja ka Jānis NOLAUZA ZOBU un ar to aizrijās.
Jānis bija gatavs skolai. SKAISTS un pašpārliecināts viņš uzvārīja KAFIJU un uzlicis kājas uz GALDA, UZDRĀZA pārīti zīmuļus. Jānim sāka palikt garlaicīgi un tāpēc viņš sāka skatīties TELEVĪZIJU kur rādija BALOŽU DISCO. Jānis iemiga un sāka sapņot par skolu. Sapnī viņš sāka murgot ka viņam ieraksta pirmo piezīmi jau stundas sākumā. Jānis uzreiz pamodās un redzēja, ka pulkstenis jau ir 11:24. Mistiskā kārtā viņš saprata, ka KAVĒ un sāka SKRIET uz skolu.
Ceļš uz skolu nebija viegls. Šomēnes trakajām pandām bija vairošanās mēnesis un tēviņi bija agresīvi noskaņoti. Viens varens tēvainis Jānim iekoda kājā un nelaida to vaļā. Izmisumā Jānis to purināja nost, bet bez panākumiem. Viņš pat sāka to dauzīt ar akmeni. Panda bija bezsamaņā, bet tomēr iekodusies kājā. Par laimi tuvumā bija kāda cita panda, kura uzklupa pandai kura bija iekodusies Jāņa kājā. Sākusi plosīt otru pandu viņa to apēda, bet Jāņa kājā vel jo projām bija trakās pandas žoklis. Jānis turpināja skriet ar visu žokli.
Ticis ārā no meža Jānis nonāca brīnumskaistā pļavā. Pļavas bija pilnas ar puķēm un taureņiem. Bites lidoja no viena zieda uz otru, bet zaķi ar stirnām lēkāja pa zāli. Bet diemžēl pļavas bija šādas tikai vasarā. Tagad bija pienācis rudens. 1. Septembris bija visļaunākā diena gada laikā. Visi bija bēdīgi un lija lietus. Skola bija tieši pļavas vidū. Skrieniet līdz vidum Jānis bija iekrities visās dubļu peļķes un saslapinājis visas drēbes.
Tiekot līdz skolai Jānis piegāja pie durvīm un nodomāja: "Vai es to tiešām vēlos?". Viņš stāvēja un ilgi skatījās uz lielajām, aukstajām durvīm. "Tagad vai nekad" viņš nodomāja un atvēra durvis.
