Man grauž tas, ka mani grauž, lai es grauztu. Skumji.
Vispār sākšu ar to, ka neesmu sen rakstījis, jo visapkārt ir tik daudz negatīvisma, ka pilnīgi izskatās, ka vien par to var tikai rakstīt. Kaut kā to pats nevēlējos, bet maitas piespieda ar raksta virsrakstu un pašu rakstu . Labi, varbūt šis raksts arī nav nekas tāds, bet šodien man nulle emociju, tāpēc arī rakstu.
„Darbs ir, bezdarbnieki negrib neko darīt” - man patīk šis virsraksts, jo ir reti pretīgs, gluži kā es.
Tikpat pretīgs liekas arī ievada teikums „Viens no paradoksiem, kas šobrīd raksturo darba tirgu, ir milzīgs skaits bezdarbnieku, kas nevēlas, neprot un nav gatavi strādāt, pārliecinājušies personāla atlases speciālisti un darba devēji.”
Īsumā par rakstu runājot es gribu teikt, ka šis raksts no vienas puses ir cūcisks, jo atklāti paziņots tiek tas, ka redz Latvijas iedzīvotāji ir egoisti, jo neiet strādāt par minimālo algu un darba piedāvājumi esot pietiekami. Pelēkā masa ir palikusi iedomīga, egoistiska, jo ir iedomājusies, ka ir pelnījusi dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Tīrākā nekaunība no tautas puses, ko „tautas kalpi” nu nekādi nevar saprast, tāpēc liels FUJ mums visiem!
Pašlaik valstī iztikas minimums vienai personai, ja nemaldos ir ap 160Ls, minimālā darba alga ap 180Ls, bet pēc nodokļu nomaksas paliek ap 130Ls.
„Kāpēc gan tauta neiet strādāt par minimālo darba samaksu, bet tā vietā izvēlās pastrādāt tā saucamajos „stipendiātos” vai nestrādāt oficiālu darbu vispār?” pie sevis jautājot politiķi rauc neizpratnē pieres. Stipendiātu darba samaksa ir 100ls mēnesī un ne visiem stipendiātiem ir pilnas darba stundas jāstrādā.
Rupji rēķinot, ja par komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā īri, elektrību un tā tālāk man jāmaksā 200 vai vairāk latu, tad kāda velna pēc man būtu jāvergo pilnas darba stundas par 130 latiem? Viss skaidrs, jāizvēlās krāpt valsti vai pamest to.
Pēc savas darba meklēšanas pieredzes varu teikt tikai to, ka vairāk CV pat neprintēju, bet ņemu sev flešā līdzi. Neredzu jēgu drukāt kaudzēm CV, nest tos nezin kur, ja tāpat tos droši vien neviens nelasa. Tiek izcirsti tikai koki un nevienam no tā nav labums, ja vien neskaita pakaļas noslaucīšanu ar tiem.
Viena no lielākajām kļūdām, ko vecā kaluma darba devēji pieļauj un pieļāva vēl pirms krīzes bija tas, ka tiem vajadzēja un vajag tikai un vienīgi profesionāļus ar darba pieredzi. Jauniņie, kas tikko varbūt ir beiguši attiecīgās profesijas apguvi var staigāt tālāk.
Esmu centies būt lojāls pret valsti maksājot nodokļus par pilnas un lielākas slodzes fiziski smagu darbu, par to beigās saņemot apsmiekla naudu ar ko nevarētu apmaksāt rēķinus. Kam tas ir izdevīgi?
Kāpēc gan maksāt tautai, ja var nemaksāt vispār?
Es nesūdzos, man arī pašlaik ir patstāvīgs darbs, par kuru tiesa nesaņemu darba algu, bet daru to sevis un sabiedrības labā. Pa reizei mēdzu šur tur piestrādāt apkrāpjot valsti un šad tad piestrādāt arī legāli, neapkrāpjot to, bet ne jau par to ir šis blogs.
Latviju pamet aizvien vairāk un vairāk cilvēku. Apstākļi ir dažādi tāpēc visus vienā maisā bāzt nedrīkst, jo starp slaistiem ir arī patiešām gudri cilvēki. Un pie velna nacionālismu, jo mīlēt tēvzemi var arī neatrodoties tajā.
Ak jel, mans blogs ir par tik nodrāztām tēmām – krīze, emigrēšana, politika un tautas drāšana.
Apsmiekls, lūk, arī vārds, ar kuru būtu turpmāk jāapzīmē tauta. Un paredzot nākotni uz priekšu, tad iespējams, kāds komentētājs rakstīs, „Bet paskaties uz grieķiem, tie uzreiz sacēla tādu brēku, kad viņiem paziņoja, ka pamazinās darba algas. Latvijas tauta pati ir vainīga, ka necīnās!”
Bet vai pats neatminies, kad arī sacēlās tauta, tad tā tika pasludināta par varmākām, noziedzniekiem, kuri ir jāsoda par šādām izdarībām. Kā gan var cīnīties par savām tiesībām un labu valsti, ja par to Tevi labprāt iesēdinātu uz pāris gadiem?
Varētu teikt tā, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāmaksā lielākie nodokļi Eiropā un attiecīgi tie saņem arī vismazākās algas. Paradokss ir šī lieta nevis tas, ka cilvēki negrib strādāt par baltu velti.
Ja būtu jāraksturo, tad valdība pašlaik piekopj itāļu mafijas stila politiku. Nav taču spēka cilvēkam pacelt nolaistas rokas, kurām piesieta nasta un tad tas atspārdīts iemests upē.
Runājot par nastām, tad jau varam parunāt mazliet par nodokļu sistēmu. Lūk, arī viena no valdības kļūdām, kura gadiem netika risināta, bet redz, kad sākās ekonomikas recesija, tad pēkšņi tika izzīsti jauni nodokļi no taukainās cūkas gudrības pupiem.
Pēdējā laikā esmu lasījis, ka tieši šī problēma tiekot aktuāli apspriesta valdības gaiteņos un tā tikšot risināta, lai sekmētu ekonomikas atmošanos.
Man vēl ir laiks visu apdomāt, izdarīt secinājumus, vērtēt un lamāt politiķus kā jau nejēgai pieklājas to darīt un turpināt audzēt biezo ādu, jo miskaste taču nenogalina, tikai padara stiprāku.
Vienai Eliota dziesmai bija šādi vārdi „Deģenerāti. Jauni, zaļi un stulbi. Mūsu galvās mīt tikai ļaunums, gaļa un sūdi.”, tad nu šis jaunietis atlaidīsies krēslā, klejos tālāk pa darba sludinājumiem, sūtīs nevienam nevajadzīgos cv, virpinās pirkstos nomierinošās krelles un turpinās spļaut ļaunas replikas, jo viss viņam vēl ir tikai priekšā.
P.S.
Autors blogo šeit.
Ko dod ka ir darbs, es strādāju, sieva strādā, audzinām 3 bērnus, bet par abām algām nevaram nomaksāt rēkinus par dzīvokli. Es saprotu ja cilvēkiem ir liela alga, tad tā tiek maksāta tāpēc, ka ir arī liela atbildība, bet paradokss ir tajā ka valdībā un saeimā saņem lielas algas, bet atbildība ir politiskā (viņus var neievēlēt - smiekli nāk!). Ja ir alga, tad arī atbildi par to ko dari! Kad mēs vienreiz pieprasīsim atbildību no ministriem, deputātiem, padomniekiem?