Saistīts raksts šeit: Prieks par velti.
Nav vairs laiks, kad vienīgais ceļš uz vīrieša sirdi gāja caur vederu... Tagad gan vīriešiem, gan sievietēm priekšā ir jauna mīlestība – ietaupījums makā. Drīzāk nevis mīlestība, bet dargais izdzīvošanas instinkts...
Pastāstīšu sīkāk – APP jeb atvērtā pirmkoda Programmatūra nodrošina iespeju pašam sintizēt savu programmas versiju, kas savukārt nodrošina daudz legālu BEZMAKSAS programmu tapšanu. Skan skaisti, vai ne? Ir vēl labāk – reāli jau daudzas iestādes visā pasaulē ir pārgājušas uz Linux distributīviem ( Operētājsistēmu saimes) un ietaupījumi ir grandiozi.
Kāpēc Latvijā vajadzētu APP?
Mazaismīkstais, jeb angliski Microsoft ir monopolists tirgū. Kāpēc? Jo politiķi noslēdz tos līgumus, kas nes labumu pašu kabatām – Microsoft par noslēgto līgumu devis ziedojumu Kalvīša bandai, lai arī šijā laikā LV būtu jāmeklē visas iespējas ietaupīt. Šobrīd talkā nāk reāli piemēri un Maikla Tīnmana (strādā APP biznesā jau 20 gadus kopš dibināja uzņēmumu Cygnus.) gandrīz jau par traktātu saucamā publikācija „Kā ar atvērto pirmkodu ietaupīt 1 triljonu dolāru gadā” , kurā viss jauki aprakstīts. Nosaukums liekas pārpasaulīgs, bet tas viss ir reāli iespējams. Citēju: „Uz atvērtā pirmkoda risinājumiem attiecas mazāk par 1% no globālām programmatūras izmaksām, bet tie ļauj ietaupīt vairāk par 25% no tām..”. Traktāts ir 6 lpp garš, no kurām 2 lpp ir izmantoto materiālu un pētījumu saraksts.
Piemērus prasāt?
Kā Linux centram Latvijā ziņoja Leot:
„Mūsu redzeslokā nonāca pagājušā gada decembra pārskats par katru no 16 valstīm, kur valsts pārvaldē izmanto ODF. Lūk tas dokuments. Tajā īsi apkopota informācija par to, kādā līmenī prasa lietot atvērto standartu, kā ieviests, kas kontrolē. Viens no motīviem, kas caurvij vairumu projektu, ir jau iepriekš minētais: atvērto standartu izmantošana valsts pārvaldē ļauj ietaupīt līdzekļus, nodrošināt plašu informācijas pieejamību un savietojamību. Pieminēti arī līdzīgi pašvaldību projekti. Atkal lielisks piemērs tam, ka virziens uz atvērtām tehnoloģijām ir plašs un stabils, un tam, ka Latvijas valsts pārvalde šinī daudzsološajā virzienā stipri atpaliek no citiem (ko nevarētu teikt par Latvijas uzņēmējiem). Dokumentā ir arī saites uz papildinformāciju.
10. martā parādījās Franču policijas ziņojums par ietaupījumiem, pārejot uz APP. Lūk ir oficiālais ziņojums, lūk - apskats par to. Īsumā būtība ir sekojoša: kopš 2004. gada plānveidīgi pārejot uz APP lietojumprogrammām un Ubuntu Linux operētājsistēmu, ir izdevies ietaupīt 50 miljonus eiru un ikgadējo IT budžetu samazināt par 70%, nesamazinot iespējas vai funkcionalitāti. Iespaidīgi, vai ne? Pie tam ir apgalvots, ka pāreja no Windows XP uz Ubuntu ir vienkāršāks un lētāks projekts, nekā pāriet uz Windows Vista.
Šie ir tikai daži piemēri, kas pievērsuši mūsu uzmanību. Bet tie atkal rada jautājumu, kāpēc nekas tāds nenotiek Latvijas pārvaldē? Latvijā ir uzņēmumi, kas var sniegt atbalstu APP lietotājiem, daudzi uzņēmēji jau ir ietaupījuši ar APP, nezaudējot nevienu iespēju vai funkciju. Kad cilvēki, kam jāpieņem lēmumi valsts labklājībai, pievērsīs uzmanību šai iespējai?”
Rēķinot rupji, ja Kalvītis nebūtu noslēdzis līgumu, bet pārgājis uz APP, būtu krietni ietaupījumi. Skaitam? Saeimā ir 100 deputātu, viens priekšsēdētājs, vēl kāda sekretāre. Teiksim, 110 cilvēki. No tiem simtvienam ir vēl vismaz viena sekretāre un vismaz viens padomnieks, kaut gan ar tik pieticīgiem štatiem nekad neiztiek valsts pārvaldes truktūras Latvijā, jo katra politiķa ģimenē ir vairāk par 2 cilvekiem, ko ielikt labos robos. Tātad, pieņemam, ka tur sanāk apmēram 350 cilveku (reāli skaitlis ir vismaz 2x lielāks), pareizinam to ar 260 (OS un Office). Vēl nāk citas programmas, turklāt vēl jāpieskaita personīgo maku uzpildes koeficients, kas nonāk politiķu kabatās, nevis datoros. Sanāk 91 000 LVL bez minētā koeficienta.
Un ta ir tikai Saeima. Vēl jau ir ministrijas, MK, Policija, slimnīcas, VID, Veselības Norēķinu centrs u.t.t., kur summa galu galā sniedzas multi miljonos.
Varbūt spoku partija spēs rast risinājumu šinī veidā, nevis apgriežot algas, pensijas, stipendijas un palielinot nodokļus... Jādomā ir nevis kur nogriezt vai kur nozagt, bet kur paņemt to, ko dod par velti. Galu galā taupīt nenozīmē būt skopam, bet mācēt izmantot pieejamos resursus, izlietojot pēc iespējas mazak jau esošo resursu...
