Pasaules siena. Tā ir sabiedrību vienojoša celtne. Krasi atšķirīgs pasaules brīnums no visiem pārējiem, kas tikuši celti par godu politiskajam režīmam vai valdniekam.Iepazīstieties – Ģirts un Ansis. Viņi ir tikai maza daļa no organizācijas Pasaules siena, kas tuvāko gadu laikā vēlas realizēt grandiozu projektu – parku, kurā uz 272 granīta sienām ierakstīti 65 miljoni cilvēku vārdu – tieši 1% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Parks būs atvērts apskatei visiem un tas atradīsies Latvijā. Lai iekļautu savu vārdu starp 1% pasaules iedzīvotājiem, pasaules pilsoņiem patlaban jāšķirās no 5 eiro liela ziedojuma.
Ģirts Cēlājs – Pasaules sienas idejas iniciators
Antīkie pasaules brīnumi ir tapuši kādam faronam vai iekārtai par godu un patiesībā šobrīd vēsture atkārtojas. Astotie pasaules brīnumi ir lielas arhitektoniskas celtnes. Vismaz tās par tādu dēvē. Pirms diviem ar pusi gadiem, kad sākām savu projektu, par tādu moderni bija dēvēt Dubajas palmu salas. Tas bija kārtējais apliecinājums tam, ka miljonu projekts top miljonāriem un katrs būvnieks – nevar to izmantot pats priekš sevis.
Eiropas Savienībai 50 gadu laikā, piemēram, ir bijušas desmitiem redzamu un neredzamu aktivitāšu, kuru rezultātā sabiedrībai vajadzēja kļūt saliedētākai. Sākot no ekonomiskās un politiskās vienotības dokumentiem un beidzot ar diskusijām par vienotu Eiropas konstitūciju. Apvienoto Nāciju organizācija, UNICEF, NATO – kādas tik pasauli vienojošas organizācijas nav izveidotas. Bet vai tās ir vienojušas sabiedrību? Un kāda garantija, ka pasaules siena ar 65 miljoniem cilvēku vārdu to spēs?
Ģirts Cēlājs – Pasaules sienas idejas iniciators
Ja tas ir globāls projekts, tad tam nav robežu. Tas ir vēl viens moments – mēs ar šo projektu parādam, ka nav vajadzīgs liels politisks lobijs vai atbalsts. Tas ir sabiedrībai. Ne tikai vietējai, bet globālai sabiedrībai. Šādā veidā šeit latviešiem parādam, ka mēs domājam globāli, varam šo projektu iznest. Mēs nedzīvojam kokos un neēdam banānus.
Ansis Līpenītis – Pasaules sienas idejas iniciators
Brīnums galīgi nav tas galvenais visā šajā pasākumā. Galvenais ir organizācija. mēs pat viņu kādu dienu gribētu saukt par kustību. Tā misija ir vienot sabiedrību. Un tas parks ir tikai viens no projektiem, ko šī organizācija darīs. Idejas jau ir. Dažas vienkāršākas, dažas komplicētas, kuras tiks pēc kārtas lietotas.
Pasaules sienas partneris ir starptautiskā palīdzības organizācija Sarkanais Krusts. Ja projekts izdosies, labdarībai puiši cer atvēlēt 10% no visiem ieņēmumiem.
Ansis Līpenītis - Pasaules sienas idejas inicators
Projekta būvniecība sāksies tad, kad būs sakrāti 2 miljoni vārdu. puse no līdzekļiem ir uzkrāti depozītfondā. Tur tas būs tik ilgi, kamēr savāksies visa nauda. Ja trīs gadu laikā šie cilvēki netiek savākti, tad projekts nav izdevies un tas uzkrājums un mūsu brīvie līdzekļi tiek ziedoti Latvijas Sarkanajam krustam. Mēs varam pārskaitīt tikai ar viņu rakstisku piekrišanu. Viņi arī katru mēnesi seko līdzi tam, lai viss būtu tā, kā sabiedrībai ir apsolīts.
Jau tagad mājas lapā walloftheworld.org redzams, ka organizācijas pamatā ir caurspīdīga informācijas pasniegšana – tur publicēti visi pārskati par saņemtiem ziedojumiem. Taču būsim reālisti – diez vai Ansis un Ģirts savu darbu dara par pliku velti. Gan jau kaut kāds biznesa projekts tam visam apakšā ir. Nekautrējos to viņiem arī pavaicāt.
Ģirts Cēlājs – Pasaules sienas idejas iniciators
Vislielākais ieguvums, ko mēs no tā saņemam ir katru dienu strādāt un, protams, atbilstoši globāla projekta mērogam un darbam, par to arī saņemsim atalgojumu. Un tas, cik mēs galā saņemam, to mēs šodien nevaram pateikt.
Ansis Līpenītis – Pasaules sienas idejas inicators.
Tas, ko mēs vēl galā iegūstam ir pieredze un kontakti, strādājot šādā projektā.
Viens ir tas, ka sabiedrības saliedētājiem nāksies saskarties ar latviešiem raksturīgo skepsi. Taču, kā jau viņi paši minēja, projekts ir domāts globālai publikai, kurā valda dažāds zināšanu līmenis par Latviju, Eiropu, dažādas kultūras atšķirības un iezīmes, skaudības un neticības tendences raksturā. Vai tas patiešām ir tik vienkārši, apkopot 65 miljonus cilvēku vārdu?
Gints Cēlājs – Pasaules sienas idejas inicators
Mums ir sadarbības partneri lietuvieši, kuri saka, ka lietuvieši varētu nepiekrist šim projektam, jo ir skepse – kāpēc mēs to neizdomājām? Šeit man jāuzsver tas, ka cilvēki, kas saskata projektam globālās vērtības. Tie, kam ir šī globālā domāšana un nav barjeras, tie arī piedalīsies. Tieši tāpēc mēs neesam izvēlējušies 10 vai 20%, bet 1% pasaules iedzīvotāju un šis viens procents ir apmēram 5,4% no mūsu mērķu auditorijas. Mērķu auditorija ir apmēram 1 miljards, kuriem ir apmēram 27 000 uz IKP, lieto internetu un elektroniskos maksājumus. No tā 5,4% ir salīdzinoši ļoti maz.
Palūkosimies kartē un pafilosofēsim par to, kāda varētu būt katra kontinenta atsaucība šim sabiedrības saliedēšanas projektam. Pirmkārt Krievija – šeit traucēs negatīvais Latvijas tēls, taču organizācijas dalībnieki norāda, ka neskatoties uz vēl nekur neizskanējušo reklāmu, daži vārdi uz sienas reģistrēti arī no Krievijas. Amerika un Eiropa ir apmēram līdzīgās pozīcijās. Priekšstats par Latviju daudziem ir tāds – tā ir tauta, kas dzīvo kokos un ēd banānus. Vai tā spēs realizēt astoto pasaules brīnumu? Papildus šķērslis, kas var atturēt amerikāņus ir fakts, ka sienas tiks būvētas Eiropā, kas jau ir principiāls pretinieks. Āzija un Āfrika – tie ir kontinenti, kuriem par Latviju ir maz informācijas un, jāatzīst, arī mums par šiem kontinentiem nav īpaši daudz vairāk ziņu. Šeit projekta autori saskata vislielāko darbu, taču ar Nevalstisko organizāciju partneriem, varbūt tas beigās neizrādīsies tik grūti. Tieši šajā sakarā man radās jautājums – ko tad uzbūvēs ātrāk – Pasaules sienu vai jauno Ignalinas AES.
Gints Cēlājs – Pasaules sienas idenas iniciators
Patiesībā pasaules sienai nav tik daudz šķēršļu kā Ignalinas stacijai. Te nav politiskas intereses. Tas projekts var iesprūst dēļ pušu ietiepības. Šeit nav ietiepība, šeit ir pasaules cilvēku veidots projekts.
Lai nu paliek ar sienu. Tas patiesi būs astotais pasaules brīnums, ja šiem jauniešiem ar savu organizāciju izdosies saliedēt sabiedrību. Un lepnumā par to, ka šāds projekts varētu tapt uz mūsu zemītes, varbūt ir vērts ar skepsi un ironiju nedaudz pagaidīt. Un ja nu brīnums tomēr notiek? Varbūt vismaz 1% no pasaules iedzīvotājiem šim brīnumam notic.
ja tomēr kautkas noies greizi un es nejaušām piemirsīšu, ka kautko šādu gribēju taisīt nauda jau būs iztērēta 
