Pasaules garākās upes atrodas galvenokārt Āzijas kontinentā, bet Eiropa, Austrālija un Antarktīda nevar prezentēties šajā sarakstā. Pasaules garākā upe ar 6671 km ir Nīla un tā atrodas Āfrikā , bet otrajā vietā ir Dienvidamerikas garākā upe Amazone ar 6448 km un trešajā vietā ir Āzijas garākā upe Jandzi ar 6380 km. Jāatzīmē, ka daudzos pasaules ģeogrāfiskos atlantos nav vienotas informācijas par upju garumiem un precīzu Top 10. Dažos avotos pirmā vieta tiek nodota Amazonei, atzīmējot upes kopējo garumu 6 800 km. Dažos Top 10 sarakstos iekļūst Āzijas upe Ļena, Ziemeļamerikas upe Makenzi un Āfrikas upe Nigēra.
Top 10 garākās pasaules upes:
· Nīla (Āfrika) 6671 km.Nīla (AN - NIL) ir upe Āfrikas ziemeļos, kurai ir divas lielas pietekas, Baltā Nīla un Zilā Nīla. Baltā Nīla sākas Āfrikas vidienes Lielo Ezeru apvidū Ruandas dienvidos, un tālāk tek caur Tanzānijai, Viktorijas ezeram, Ugandai un Sudānai, bet Zilā Nīla sākas Etiopijas Tanas ezerā. Abas šīs daļas savienojas netālu no Hartumas. Nīla ietek Vidusjūrā. Vārds Nīla cēlies no grieķu valodas vārda Neilos tulkojumā - upes ieleja. Vēl grieķi šo upi saukuši par „Egyptos”, no kurienes ir cēlies nosaukums Ēģipte. Kopējais upes garums ir 1500 km, dziļums nekur nepārsniedz 8 m. Visšaurākā upes daļa atrodas 20 km no Luksoras, bet platākā vieta 3 km no Asjutas ciema.
Nīlas upe ir vienīgā upe Ziemeļāfrikā, kura tekot cauri Sahāras tuksnesim, spēj aizpludināt savus ūdeņus līdz Vidusjūrai. Tādējādi kļūstot par „dzīvības avotu” bezūdens tuksnešainajā Āfrikas daļā.
· Amazone (Dienvidamerika) 6448 km.
Amazonei ūdeni piegādā vairāki tūkstoši mazāku upju. Vietā, kur upe sasniedz okeānu, tā kļuvusi ļoti plata. Amazones delta ir vairāk nekā 300 kilometru plata. Vienā sekundē no Amazones Atlantijas okeānā ieplūst 200000 kubikmetru ūdens. Šāds ūdens daudzums būtu iesūknēts simts olimpiskajos peldbaseinos.Amazone nav tik gara kā Nīla, taču tā ir ūdeņiem bagātāka. Vairāk nekā viena piektā daļa no visas pasaules upju ūdens daudzuma plūst lejup pa Amazoni.
· Jandzi (Āzija) 6380 km.
Jandzi (Čandzjana) - Eirāzijas garākā un ūdeņiem bagātākā upe, trešā garākā upe pasaulē (pēc Nīlas un Amazones). Tek Ķīnas teritorijā, tās garums ir apmēram 6300 km, bet baseina platība - 1 808 500 km2.Jandzi izteka atrodas Tibetas kalnienes austrumu daļā, 5600 metru augstumā virs jūras līmeņa. Ietekas rajonā Jandzi veido lielu deltu, kuras platība ir apmēram 80 000 km2.Četri no pieciem lielākajiem Ķīnas saldūdens ezeriem notek Jandzi upē.Jandzi upi sauc par Zilo upi un tās ūdeņus daudz izmanto apūdeņošanai. Augštecē tā ir tipiska krāčaina kalnu upe, un to sauc par Dziņšadzjanu. Vidustecē upe plūst pa tektonisku ieplaku - Sičuaņas jeb Sarkano baseinu. Lejtecē, šķērsojot Lielo Ķīnas līdzenumu, Jandzi sazarojas. Šeit izvietojušies vecupes ezeriņi.Jandzi ir Ķīnas galvenā ūdens maģistrāle. Kuģojams ir 2850 km garš upes posms no ietekas. Jūras kuģi virs 10 000 tonnām var kuģot līdz Uhaņas pilsētai. Upe ir viens no pasaules noslogotākajiem ūdensceļiem. Kopējais kravas pārvadājumu apjoms 2005. gadā bija 795 miljoni tonnu.
· Misisipi (Ziemeļamerika) 6051 km.Misisipi ir viena no lielākajām un garākajām pasaules upēm. Upes garums ir 3776 km, tā ir otra garākā upe ASV (ceturtā garākā pasaulē), garāka ir Misisipi pieteka Misūri upe - 4090 km gara. Upes kritums ir 450 m. Misisipi gada notece ir 12,743 m³/s (desmitā lielākā upe pasaulē). Baseina platība 2 981 076 km².
· Jeņiseja (Āzija) 5940 km.Jeņiseja ir viens no pasaules garākajām upēm - upes garums no vietas, kur satek Lielā Jeņiseja un Mazā Jeņiseja, ir 3487 km, no Mazās Jeņisejas iztekas vietas - 4102 km, bet no Lielās Jeņisejas iztekas vietas - 4092 km. Vieta, kur satek Mazā un Lielā Jeņiseja, pie Kizilas, tiek uzskatīta par Āzijas ģeogrāfisko centru. Upes vidējā caurtece ir 19 800 m3/s, bet gada notece ir 624 km3. Pēc gada noteces Jeņiseja ieņem 1. vietu Krievijā. Pēc baseina platības (2 580 000 km2) Jeņiseja ieņem 2. vietu Krievijā pēc Obas un 7. vietu pasaulē.
Mareja ir garākā upe Austrālijas kontinentā ar 3750 km un Eiropas garākā upe ir Volga ar 3645 km.
