Trīspadsmitgadīgā Treisija Frīlanda (Evana Reičela Vuda) ir klusa meitene, varētu teikt – pelēkā pele, kura vēlas iedraudzēties ar vienu no skolas populārākajām meitenēm Īviju Zamoru (Nikija Rīda). Īvija iznes cauri Treisiju, uzaicinot viņu uz kopīgu iepirkšanos Melrouzas avēnijā un iedodot nederīgu telefona numuru. Piemānītā Treisija tik un tā kāpj autobusā, lai satiktu Īviju un ierauga viņu zogam drēbes un aksesuārus kādā veikalā. Vēloties tikt uzņemta kompānijā, Treisija nozog kādas sievietes maku un uzsauc Īvijai un viņas draudzenei iepirkšanos. Tā Treisija tiek uzņemta skolas populāro meiteņu bariņā un iepazīst alkoholu, narkotikas un seksu.
Skatītāji, komentējot šo filmu, bieži vien pauž viedokli, ka filma ir nereālistiska, pārspīlēta, utml. Viens cilvēks pat teica, ka filma absolūti neatspoguļo trīspadsmitgadīgu jauniešu dzīvi, jo viņiem tajā vecumā ir citas intereses. Naivais...
Filmas galvenajām varonēm ir skumjš sociālais fons – Treisijas mamma Melānija par Īviju sacīja, ka „šo meiteni izmantojuši visi, kuriem patiesībā būtu vajadzējis viņai palīdzēt”. Treisijas ģimene nav diži labāka: Melānija ir šķirtene, kura audzina divus bērnus un raujas, strādājot par frizieri, Treisijas tēvs ir tā aizņemts ar savu jauno darbu, ka bērniem nepievērš tikpat kā nekādu uzmanību, Melānijas draugs ir narkomāns un Treisija pārdzīvo, redzot, ka māte nav turējusi solījumu un atkal sagājusi ar viņu kopā. Neviens nezina, ka nelaimīgā meitene sevi graiza ar šķērēm.
Scenārija līdzautore ir Nikija Rīda un filma ir daļēji autobiogrāfisks stāsts par viņas pašas dzīvi 12-13 gadu vecumā. „Thirteen” bezkaislīgi un bez izskaistināšanas parāda pie kā noved problēmas ģimenē un siltu attiecību trūkums starp vecākiem un bērniem. Iesaku šo filmu visiem, bet jo īpaši vecākiem, kuri nereti savu atvašu problēmas pamana tikai tad, kad tās ir sasniegušas pamatīgus apmērus.