Queen
1969. gadā ģitārists Braiens Mejs un basģitārists Tims Stafels nolēma dibināt grupu. Mejs uzlika sludinājumu uz koledžas ziņojumu dēļa par to, ka grupa meklē bundzinieku. Rodžers Teilors, jauns students, pieteicās un ieguva darbu. Viņi nosauca grupu par Smile.
Tajā pašā gadā Smile noslēdza līgumu ar ierakstu studiju Mercury Records un veica pirmo ierakstu sesiju. Drīz vien Stafels grupā iesaistīja Farohu Bulsaru (vēlāk zināmu kā Fredijs Merkūrijs), ar kuru mācījās vienā koledžā. Pats Tims Stafels 1970. gadā grupu atstāja, lai pievienotos Humpy Bong[3]. Atlikušie Smile dalībnieki, pateicoties Merkūrija iniciatīvai, nomainīja nosaukumu uz Queen. Labu laiku tika izmēģināti daudzi basģitāristi, tomēr viņi neiederējās grupā. Līdz 1971. gada februārī Queen pievienojās Džons Dīkons[4] un varēja sākties darbs pie jaunā albuma.
1973. gadā Queen izlaida pirmo albumu, kurā daudz bija ietekmējušies no progresīvā roka un smagā metāla. Lai arī kritiķi izteicās labi, albums tika pārdots slikti. Gregs Prato no Allmusic to nosaucis par „vienu no visu laiku visnenovērtētākajām smagā roka debijām.”[5]
Nākamajā gadā iznāca otrais albums Queen II, kas bija pats smagākais grupas ieraksts.[6] Dziesma Seven Seas of Rhye bija pirmais grupas lielais hīts.[7] Tomēr ar ierakstu pārdošanu ārpus Apvienotās Karalistes, proti, ASV, nesekmējās.
[izmainīt šo sadaļu] Augšupeja (1974-1979)Trešais albums Sheer Heart Attack sasniedza 2. vietu Lielbritānijas albumu topā,[8] labi tika pārdots Eiropā, kā arī ASV. Tas beidzot deva arī redzamus ienākumus. Šajā ierakstā grupa diezgan daudz eksperimentēja ar mūzikas stiliem(smagais metāls, balādes, regtaims) un tieši ar šo albumu sākās Queen pāreja uz vairāk melodisku mūziku. Labus panākumus sasniedza singls Killer Queen, kas bija otrajā vietā Lielbritānijā un pirmajā ASV.[7]
1975. gadā tika izlaists A Night at the Opera. Tas tolaik bija visdārgāk producētais albums pasaulē.[9] Pirmais singls Bohemian Rhapsody Lielbritānijas topa pirmajā vietā noturējās deviņas nedēļas[7] un ir trešais visu laiku pārdotākais singls. Šī kompozīcija vairākās aptaujās ir atzīta par visu laiku labāko dziesmu.[10]
Pēc gada klajā nāca A Day at the Races. Galvenais albuma hīts bija Somebody to Love, kurā Merkūrija, Meja un Teilora balsis tika ierakstītas vairākas reizes, radot gospeļu kori. Albumā bija arī viena no Queen smagākajām dziesmām – Tie Your Mother Down.
Fredijs Merkūrijs 1979. gada Hanoveras koncerta laikā.
Togad Queen nospēlēja vienu no slavenākajiem koncertiem Londonā, Haidparkā. Koncertu, kurā ieeja bija par brīvu, noskatījās apmēram 150 000 cilvēku.[11]
Nākamā gada ierakstā News of the World bija divas no Queen slavenākajām dziesmām – We Will Rock You un We Are the Champions, kuras abas ir kļuvušas sporta himnām.[12] Togad savu pirmo solo projektu izlaida Rodžers Teilors – tas bija singls I Wanna Testify.
1978. gada albumā Jazz bija viena no grupas pazīstamākajām dziesmām Don't Stop Me Now, kā arī Mustapha, kurā arābu mūzika tika savienota ar smagā roka ģitāru ritmiem. Jāpiebilst, ka albuma nosaukums ir maldinošs – džeza šajā albumā nebija.[13] Kā izteicās žurnāls Rolling Stones – Queen vienkārši nezin, kā spēlēt džezu.[13]
Nākamgad Queen izdeva savu pirmo dzīvā ieraksta albumu Live Killers, kurš sasniedza platīna statusu ASV. Tāpat tika izlaists singls Crazy Litle Thing Called Love, kuras radīšanā Merkūrijs bija iedvesmojies no Elvisa Preslija.
