Šī nu reiz ir katra The Rolling Stones fana must have – ja nav iespējams grāmatu nopirkt, tad tā ir vismaz jāizlasa.
Rolling With The Stones6
18
0
Pirmo reizi šo grāmatu turēju savās rokās 2007. gadā Ungārijā, kad ceļā uz vienu no dzelzceļa stacijām iemaldījos kādā grāmatu veikalā. Plaukti no grīdas līdz griestiem, simtiem jaunu un lietotu visdažādāko žanru grāmatu un starp tām – arī šī. Tā maksāja 12 latus, bet, tā kā nauda gāja uz beigām un priekšā bija ceļš Budapešta-Varšava-Rīga, pie rokas un uz muguras – smagas somas, nolēmu tomēr nepirkt aptuveni 500 lappuses biezo un divu laptopu svarā esošo grāmatu.
2008. gadā tepat Rīgā pilnīgi nejauši uzdūros tās krieviskajam tulkojumam, kad bibliotēkā meklēju grāmatas par rokmūziku. Atceros, kā stiepu to mājās – piespiedusi pie sirds un ar platu smaidu sejā.
Grāmatas autors ir kādreizējais grupas basists Bils Vaimens. „Ja jūs atceraties 60.-tos gadus, tad neesat tajos dzīvojis” – šādi vārdi atrodami tās priekšvārdā. Vaimens atceras, jo visu mūžu rakstījis dienasgrāmatas. Tā kā informācija nāk no pirmavota, grāmata nav dzeltena un satur ļoti daudz biogrāfisku datu, kurus autoram no malas būtu grūti savākt. Papildus tekstam, tajā ir arī vairāki tūkstoši fotogrāfiju.
„Rolling With The Stones” sarakstīta hronoloģiskā secībā, atsevišķi izdalot katru desmitgadi. Tajā atrodami arī turneju grafiki un īss ieskats 60.-to gadu britu mūzikas scēnā – kādi bija populārākie mūziķi, albumi, dziesmas. Atsevišķs atvērums veltīts skiflam, no kura būtībā arī radās visa vēlākā britu rokmūzika.
Vaimens raksta, ka ilgu laiku nevarējis izlemt, ar kura grupas dalībnieka biogrāfiju sākt – varējis sākt ar sevi, jo viņš ir pats vecākais, varējis rakstīt par Miku, jo viņš ir līderis, tomēr beigās Vaimens nolēma, ka pirmo aprakstīs Braienu Džonsu, jo tieši Braiens radīja The Rolling Stones.
Vaimens par Džonsu runā ar cieņu – lai gan pēdējam bija smags raksturs, viņš bija fantastiski talantīgs cilvēks. Piemēram, Džonss varēja paņemt jebkuru mūzikas instrumentu un izvilināt no tā brīnišķīgas skaņas. Starp citu, kādu laiku Džonss bija nopietni pievērsies džezam, bet tad atkal kļuva par pārliecinātu blūza un it sevišķi mūziķa Elmora Džeimsa fanu.
Vaimens veltīja Džonsam vēl vienu atsevišķu ierakstu – tūlīt pēc tam, kad grāmatas hronoloģija bija nonākusi līdz 1969. gada 3. jūlijam, Braiena Džonsa nāves dienai. Vaimens rakstīja, ka rolingi šodien atrodas tur, kur atrodas, tikai pateicoties Braienam. „Bez viņa mūsu mazais blūza ansamblītis nekad nebūtu kļuvis par pasaules varenāko rokenrola grupu.”
Dzīve pirms un dzīve pēc. The Rolling Stones augšupeja sākās 1964. gadā, bet pirms tās grupas dalībnieku dzīve bija visai raiba. Vaimens bija precējies, paralēli grupai strādāja algotu darbu un dzīvoja kopā ar sievu un dēlu. Čārlijs dzīvoja kopā ar ģimeni. Miks, Kīts un Braiens dzīvoja kopā, bet, ja atmiņa neviļ, bez viņiem dzīvoklī mitinājās vēl pāris cilvēku. Trakā nabadzība – tā īsumā varētu raksturot viņu sadzīvi. Piemēram, rolingiem drēbes bija kopējas un viņiem uz visiem trim bija tikai viens mētelis. Lietainā laikā viņi nevarēja iziet uz ielas visi vienlaicīgi.
Starp citu, naudas trūkuma dēļ grupai tās pirmajos pastāvēšanas gados nebija skatuves tērpu, viņi uzstājās savās parastajās drēbēs. Šī paša iemesla dēļ rolingiem bija gari mati – ja tev trūkst naudas ēdamajam, diez vai tu iesi pie friziera. Vēlāk, kad naudas ne tikai pietika dzīvošanai, bet vēl arī palika pāri, apģērba izvēlē katrs varēja izvērsties kā tīk. Bet pa to laiku garmataino huligānu imidžs jau bija nostiprinājies...
Uzdzīve un meitenes grāmatā pieminētas reti. Vaimens lika uzsvaru uz biogrāfiskajiem faktiem, turnejām un sabiedrības viedokli par grupu. Savulaik rolingiem piekasījās par tādām lietām, kuras mūsdienu cilvēkam izraisītu smieklus. Piemēram, par to, ka grupa neuzstājas uzvalkos. Vaimens grāmatā ievietojis pat kāda avīzes raksta kopiju – „ Vai tu ļaut savai māsai iet uz randiņu ar kādu no The Rolling Stones?” Rakstam blakus bija ievietotas visu piecu fotogrāfijas, turklāt tādas, ka tās varētu demonstrēt raidījumā „Kriminalinform”. Un kur nu vēl salīdzināšana ar bītliem...
Uz grāmatas aizmugurējā vāka atrodams citāts: „The Beatles vēlas turēt tavu roku, savukārt The Rolling Stones – nodedzināt tavu pilsētu.” Šie vārdi it kā labi raksturo abas grupas, tomēr... ja palasa grāmatu, redzams, ka bītli nemaz nebija tik pūkaini, bet rolingi – tik bīstami. Pirmajiem bija apnicis paraugpuisīšu imidžs, otrajiem – tas, ka viņus uzskata par mežoņiem. Bet kā vieni, tā otri bija inteliģenti un talantīgi.
Tev patiks šie raksti
