Ieroču kontrabandai veltīta filma ar Niku Keidžu, Džaredu Leto un Ītanu Hauku galvenajās lomās visai interesanti apskata uzdoto problēmu - tā tiek gan nopietni diskutēta, gan arī apsmieta, izraisot jaukta veida emocijas.
Karikaturizēta tiek gan galvenā varoņa ukraiņu izcelsme, mūzikā klišejveidīgi ieliekot balalaiku, kas 100% asociējas ar komunistiem.. Lai gan filma tiek pozicionēta kā trilleris/drāma, tajā ir ļoti daudz sarkasma. Ko vērta ir epizode, kad Keidža varonis fanātiski bučo TV kasti, kurā Gorbačovs paziņo par CCCP pastāvēšanas beigām tā vietā, lai paskatītos kā viņa mazulis sper pirmos soļus.. Tad vēl viens no ieroču pasūtītājiem kā īpašu vēlmi pieteica tādu pašu ieroci kā Rembo, uz ko Jurijs (Keidžs) atbildēja: “no kuras daļas?”. Šādas ironijas dēļ vien jau grūti filmu uztvert nopietni. Pie tam nav skaidrs kā var just līdzi galvenajam varonim, kurš savu darbību attaisno ar vārdiem: “Nevis ieroči nogalina, bet cilvēki”. Nez kāpēc sirdsapziņa atmostas tikai viņa no narkotikām atkarīgajā brālī…
