Kurš gan neatcerās vecās labās latviešu filmas, varbūt kādu esmu aizmirsusi, bet tās ir daudz labākas par mūsdienu..
Latviešu filmu klasika23
122
2
Limuzīns Jāņu nakts krāsā(1981).
Mirtas tantei jau pāri astoņdesmit. Vīrs jau aizsaulē, dēlus paņēmis karš. Vientuļa viņa vada dienas, apdarot darbus, cik spēka pietiek. Vienīgi kaimiņi – kolhoza traktorista Jāzepa Giluča kuplā ģimene vienmēr ir līdzās – ar labu vārdu, ar atbalstu. Un tad – vienā dienā viss pārvēršas. Mirtas tantes rokās nejauši nokļuvusī loterijas biļete izrādās no laimīgajām, un tagad viņas šķūnītī stāv tiem laikiem lepns limuzīns – "Pelēcīte", kā viņa pati saka, dokumentos ierakstīts "baltās nakts krāsā" – tātad latvieši teiktu "Jāņu nakts krāsā". Uzzinājuši par Mirtas tantes lielo laimestu, sarodas radi, pusradi un radu radi – visi priecīgi satikt tanti, visi iztapīgi gatavi palīdzēt …un sākas pietiekami ironisks stāsts par alkatību, divkosību, par naivu viltību, par tādu kā iemīlēšanos un visādiem ķīviņiem. Mirtas tante tikai raksta testamentus – kurš nu katrā brīdī liekas visvairāk pelnījis lielo mantojumu.
Mans draugs nenopietns cilvēks(1975).
Ironiskās melodrāmas galvenais varonis ir strādnieku puisis Arvīds Lasmanis. Liekas tāds nenopietns, nevienā darbā ilgi neturas, labprāt pajoko – pat tad, ja situācija visai nopietna. Tas gan varētu būt mēģinājums visu padarīt gaišāku, bet – ne vienmēr tas izdodas, ne vienmēr viņu saprot. Drīzāk jau otrādi… Tuvāk ielūkojoties Arvīdā, ieklausoties viņa argumentos, sākot izprast viņa centienus, atklājas gaišs, godīgs cilvēks ar stipru gribu. Tāds, kas nespēj samierināties ar netaisnību un paviršību darbā un cilvēku attiecībās, kas klaji vēršas pret ierāvējiem un pašlabuma meklētājiem.
Reklāma
Cilvēka bērns, jeb Boņuks(1991).
Pēc latviešu rakstnieka Jāņa Klīdzēja romāna uzņemtā filma rāda cilvēka ieiešanu pasaulē, pasaules atklāšanu un sevis apzināšanos. Mazais Boņuks aug Latgales sētā, kur viņam ir iespēja vērot cilvēku attiecības, vērot dabas norises, vērot lauku darbus un sastapt dažādus cilvēkus. Tā ir filma, kas ļauj arī skatītājam ielūkoties un izjusts lauku dzīves pamatus un cilvēku attiecības, kādas tās veidojas patriarhālā lauku sētā. Jau pats filmas nosaukums ievirza tās it kā sadzīvisko notikumu vispārinātu izpratni - bērns ir cilvēks, un tikai no tā, kāda ir apkārtējo cilvēku attieksme pret viņu, atkarīgas ne tikai bērna zināšanas un izpratne par pasauli, bet viņa cilvēciskā pašapziņa.
Ezera sonāte(1976).
Filmas pamatā - Regīnas Ezeras scenārijs pēc viņas pašas romāna "Aka" motīviem. Kinolente, kas ar tik poētisku nosaukumu itin kā aicina meklēt tuvību ar dabas harmoniju, patiesībā ir sarežģīta, dziļu jūtu, pat nevaldāmu kaislību pārpilna psiholoģiska drāma. Pilsētnieks Rūdolfs, kas atvaļinājuma laiku grib pavadīt lauku klusumā un mierā, pie ezera… Pirmā tikšanās ar Lauru, jaunu sievieti, kas dzīvo turpat kaimiņos, kur Rūdolfs iet aizņemties laivu, liek viņam ielūkoties Lauras acīs – skumju, sāpju un vientulības pārpilnās acīs. Rūdolfs nepaliek vienaldzīgs, arī Laura atsaucas viņa jūtām. Laurai sākas dziļš iekšējs konflikts. Viņa nespēj atteikties no jaunā jūtu sabangojuma, nespēj nedomāt par Rūdolfu, bet saprot arī, ka nedrīkst nodot savu vīru Riču, kas cietumā izcieš sodu par satiksmes negadījumu. Rūdolfā iemīlas arī Vija – Lauras vīra māsa, kas savas jūtas necenšas slēpt, un izaicinoši cīnās par rīdzinieka uzmanību. Savs sūrs dzīvesstāsts ir arī Lauras vīra mātei Alvīnai.
Dāvana vientuļai sievietei(1973). Pēc L.Vāczemnieka scenārija uzņemtā ekscentriskā komēdija stāsta par vieglo automašīnu zagļiem un milicijas medībām, lai šos veiklos zeļļus notvertu. Nebija jau tajos laikos mašīnu zagļiem tādas izvēles, kā tagad, bet tāpēc jo acīgāk sekoja katra "žigulīša" ienākšanai "apritē". Un šajā reizē nāk tieši tāda izdevība – vientuļa lauku sieviņa tiek pie savas mašīnas. Kā lai veiklie svešo braucamrīku savācēji tādu izdevību palaistu neizmantotu? Skatītāju sirdsmieram – tie ir slazdi, tāpēc sekojot notikumiem, nevajag daudz uztraukties par vientuļās vecenītes likteni, svarīgāk ir vērot, kā zagļi pamazām aizvien vairāk sapinas izliktajos tīklos.
Filmā daudz smieklīgu situāciju, triku, žanriski precīzi komēdijā iekļāvās kuriozie reklāmas iespraudumi un multiplikācija.
Reklāma
Pie bagātās kundzes(1969).
Inteliģentais bezdarbnieks Oļģerts Kurmis piepelnās kā ratiņstūmējs un kopā ar savu draugu, klaidoni Frīdi, atrod dažādus sīkus darbiņus pie Kalnkājas kunga, kurš cer tikt ievēlēts Saeimā. Kurmis jūtas atbildīgs arī par jauno meiteni Emmu Kārkls, kura nesen sēdējusi cietumā par sīkām zādzībām. Emma sāk strādāt par kalponi Kalnkāju namā un kopā ar Kurmi un Frīdi izlīmē mazmājnieku partijas plakātus, kamēr Emmu apcietina- nu jau par „politisku lietu”.
Vārnu ielas republika(1970).
Filmas literārais pamats ir Jāņa Grīziņa (īstajā vārdā Jānis Griķis) daļēji autobiogrāfiskais stāsts “Vārnu ielas republika”. Vārnu iela atrodas strādnieku rajonā pie Grīziņkalna. Tā to sauc arī šodien. Arī paša autora literārais pseidonīms nācis no Grīziņkalna vārda. Tā ir viņa bērnība, laiks Pirmā pasaules kara priekšvakarā, un pusaudži savās spēlēs gan izdzīvo un atdarina pieaugušo pasaules notikumus, gan izdomā visādas negantības, risinās nopietna “cīņa par ietekmes sfērām” – starp dažādu pagalmu komandām. Arī tā kā pirmās mīlestības jausmas jūtamas…
Maija un Paija(1990).
Annas Brigaderes populārās pasaku lugas ekranizējums – stāsts par strādīgo un godīgo bārenīti Maiju un niknās pamātes izlutināto, laisko un atriebīgo meitu Paiju. Filmā, tāpat kā lugā , abas meitenes nokļūst pazemes valstībā, kur viņas gaida visdažādākie pārbaudījumi, un vēlāk katra arī atlīdzību saņem pēc nopelniem.
Reklāma
Purva bridējs(1966).
Alaines muižas kučieris Edgars mīl vešerienes meitu Kristīni, taču ir pārāk temperamentīgs, lai Kristīnes māte viņu uzskatītu par labu precinieku meitai. Muižas sulainis Vīskrelis un staļļa puisis Sutka cenšas pavedināt Edgaru uz dzeršanu un draudzību ar kroga meitu Matildi. Kristīni tikmēr bildina bagātais saimnieks Akmentiņš. Baznīcā pie altāra, jau līgavas kleitā tērpta, Kristīne tomēr atsaka Akmentiņam.
Mērnieku laiki(1968).
Brāļi Kaudzītes savā laikā, rādot zemes dalīšanas izraisītās aktivitātes, savākuši krāšņā buķetē visai spilgtus tipus, kas raksturo tā laika notikumus un sabiedrību. Patiesībā abi aizvadītie gadimti rādījuši ne jau tikai tolaiku tikumus un notikumus... Režisoram un izvēlētajiem aktieriem arī filmā izdevies precīzi atveidot tēlus, kas apliecina galvenās cilvēciskās īpašības un dzīves pozīciju. Ne velti daudzi romāna varoņu vārdi - Ķencis, Prātnieks, Oļiņiete, Pietuka Krustiņš, Švauksts un citi kļuvuši par sugas vārdiem, par apzīmējumu liekulībai, mantkārībai, plātīgam tautiskumam. Kurš vairāk sagrābs, kurš tiks pie lielāka kumosa paredzamo pārmaiņu laikā… Kurš pārkliegs citus, savu patiesību sludinot… Bet - no tās pašas dzīves ir arī Liena un Kaspars, viņu traģiskā mīlestība.
Tev patiks šie raksti
