60.gadu Amerikā,kad gaisā virmo alkohols,apziņu paplašinošās narkotikas,mīlestība bez robežām un Vudstoka tepat jau deguna galā,divi draugi uz saviem Harley Davidson čoperiem ceļo uz Meksiku,lai tur iepirktu narkotikas,pēc tam pārvestu tās pāri robežai un notirgotu tālāk,par to saņemot pieklājīgu naudas žūksnīti.Viņu galamērķis ir kāda parāde kaut kur Ņūorleānā.Pa ceļam viņi paspēj pabūt kādā hipiju komūnā,savaldzināt mazgadīgas meitenes,tikt piekauti,nonākt cietumā,no kurienes izkļūst ārā ar kāda turpat kamerā satikta advokāta-alkoholiķa palīdzību.Avokātu pēcāk nogalina pāris mazpilsētas deģenerātu,bet Billijs un Vaiats viņu apraud kapsētā,kur sarijas LSD un izklaidē pārīti palaistuvju.Filma gan nebeidzas ar happy end-drīz pēc LSD scēnas abus galvenos varoņus nošauj plebeji,kuriem,redz,nepatika Billija garie mati.
Šī filma drīz pēc tās uzņemšanas 1969.gadā kļuva par kulta grāvēju, netieši palīdzot popularizēt un atdzīvināt Harley Davidson kompāniju,kurai līdz šim nemaz tik spoži negāja.Harley Davidson motocikli šīs filmas iespaidā kļuva par alegoriju brīvībai.
Filmā ir nevien kolosāli dabasskati un sasodīti,sasodīti interesanti otrā un trešā plāna personāži,bet arī ģeniāla mūzika.Galu galā-mūziku filmai rakstīja neviens cits kā Džimijs Hendrikss ar savu grupu.
Arī aktieru sastāvs ir pietiekami interesants-galvenās lomas atveido Deniss Hūpers (šī tiek uzskatīta viena no viņa izcilākajām filmām) un Pīters Fonda (jā,tas ir pazīstamās Džeinas Fondas brālis).
Pa ausu galam esmu dzirdējis,ka pēc šīs filmas motīviem šogad grasoties filmēt seriālu.Šaubos gan,vai kas labs tur varētu būt,bet lai nu viņiem tiek.
Šī filma būtībā ir pierādījums,ka patiesi ģeniālu garadarbu radīšanai ne vienmēr ir vajadzīgas ellīgas naudas summas.Reizēm pietiek ar entuziasmu un ideju.
Lai vai kā,šo IR jāredz.
Nobeigumam zemāk pievienoju skaņdarbu,kurš tiek uzskatīts par filmas tituldziesmu.
