Vēsture
Orvills Gibsons (dzimis 1856. gadā Chateaugay pilsētā – Ņujorkas štatā) sāka taisīt mandolīnas 1894. gadā Kalamacū pilsētiņā. Viņa taisītas mandolīnas ļoti atšķīrās no tām, ko ražoja citas kompānijas uz doto momentu. Gibsons taisīja savas mandolīnas no viena koka gabala, ar rokām izgriežot korpusu un grifu. Viņa mandolīnas arī atšķīrās ar nepierastu korpusa augšdaļas neparastu formu – tā bija izliekta, atšķirībā no citām tā laika mandolīnām, kurām tā bija līdzena (līdzīgi koklei) un šīs mandolīnas bija ļoti trauslas un nestabilas. Gibsona jaunievedumi mandolīnu izgatavošanā ļāva ražot labāk-skanošus instrumentus, kā arī atviegloja pašu ražošanas procesu. Jokojot par savu mandolīnu nepierastu formu Gibsons sauca tās par „kolorado vabolēm” (potato bugs) . Orvilla Gibsona mandolīnu dizains, ar to viengabalainu korpusu un grifu tika patentēts 1898. gadā; un tas bija vienīgais izgudrojums, ko viņš patentēja.
1902. gadā tika dibināta Gibson Mandolīnu-Ģitāru Kompānija. Pēc neilga laika kompānijas padome pieņēma lēmumu par to, ka Orvillam Gibsonam „ir jāmaksā algu tikai par faktisko laiku, ko viņš strādā kompānijā”. Kopumā nevarēja saprast vai viņš strādā tur pilnu slodzi, vai tikai kā konsultants. Orvillu Gibsonu uzskatīja par mazliet ekscentrisku, taču ar gadiem arvien biežāk radās jautājumi par viņa psihisko veselību.
Sākot no 1908. gada viņš saņēma darba algu 500 $ apmērā (kas līdzinās kaut kur 20,000 $ gadā mūsdienu izpratnē). No 1907. gada līdz 1911. gadam viņš vairākas reizes tika hospitalizēts (sakarā ar psihisko slimību paasinājumiem). 1916. gadā viņš kārtējo reizi tika hospitalizēts un 1918. gada 21. augustā viņš nomirst Sv. Lourensa štata hospitāļa (St. Lawrence State Hospital) psihiatriskajā centrā - Odensburgā (Ņujorkas štats).
1920. un 1930. gadu laikā Gibson kompānija bija atbildīga par daudziem jauninājumiem ģitāru uzbūvē un kļuva par vadošo t.s. arch-top ģitāru ražotāju (Gibson L5 modelis). 1936. gadā tika stādīts priekšā kompānijas pirmais „Spāņu Elektriskais” modelis – ES (Electric Spanish) – 150, kas tika atzīts par kompānijas pirmo komerciāli veiksmīgu elektrisko ģitāru.
1952. gadā Gibson kompānija sāka ražot solid-bodied (viengabalaina korpusa) ģitāras, kas tika konstruētas sadarbībā ar tolaik ļoti populāru ģitāristu Les Polu (Les Paul). 1950. gados tika ieviesti dažādi jauninājumi ģitāru dizainā – ieskaitot dīvaini-izveidotus Gibson Explorer un Fluing V, kā arī elektroakustiskais ES-335 modelis un hambaker (humbucker) skaņu noņēmēja tipa ieviešana ražošanā.
Les Pola konstrukcija tika ieviesta vairākos modeļos, ieskaitot Custom, Standart, Special un Junior. Taču 1961. gadā šī konstrukcija tika izmainīta, detalizēta kļavas/sarkankoka korpusa ražošanas augsto izmaksu dēļ. Les Polu neinteresēja jaunā korpusa konstrukcija un dizains, taču viņš joprojām reklamēja jaunas ģitāras no Gibson, jo bija saistīts ar līgumu.
Jauna Gibson elektrisko ģitāru konstrukcija un dizains kļuva pazīstami kā Gibson SG. Taču Les Pola modeļi arī atgriezās Gibson ģitāru katalogā – tas notika 1968. gadā tādu populāru muzikantu iespaidā kā Eriks Kleptons, Pīters Grīns u.c. Gan SG, gan Les Pol ar laiku kļuva par ļoti populāriem dažādu mūzikas stilu ģitāristu vidū. Džimi Peidžs (Jimmy Page), Dueins Allmans (Duane Allman) no The Allman Brothers Band un Ejss Frīlijs (Ace Frehley) no KISS ir tikai daži no vispazīstamākajiem ģitāristiem, kas deva priekšroku tieši Les Pol Standart ģitārām. Savukārt, Anguss Jangs (Angus Young) no AC/DC un Tonijs Ajommijs (Tony Iommy) no Black Sabbath un daudzi citi ir devuši priekšroku tieši SG ģitārām.
Laika posmā no 1974. gada līdz 1984. gadam tika sperts ļoti strīdīgs solis un Gibson ģitāru ražotne tika pārcelta no Kalamacū uz Nešvilu (Nashville, Tennessee), ar domu samazināt ražošanas izdevumus, kas bija saistīti ar augstām algām, ko bija jāmaksā strādniekiem Industrializētajos Amerikas Ziemeļos (kur bija ļoti labi attīstītas arodbiedrības, kas aktīvi cīnījās par strādnieku tiesībām). Turpmāk vairākas ražotnes tika atvērtas zemo-algu Dienvidu lauku teritorijās, tādās kā Memfisā, Tenesī štatā, kā arī Bozmanē (Bozeman) Montanas štatā.
Tam visam sekoja diezgan nopietnas finansiālās grūtības, kuru rezultātā 1968. gadā Gibson Ģitāru Korporāciju nopirka Henrijs E. Juškevičs (Henry E. Juszkiewicz), Dāvids H. Berrimens (David H. Berryman) un Gerijs A. Zebrovski (Gary A. Zebrowski). Gibson izdzīvošana un turpmākie panākumi ir pārsvarā attiecināti tieši šīm izmaiņām īpašumtiesībās. Pašlaik Juškevičs ir Gibson izpilddirektors un Berrimens – kompānijas prezidents.
Autorizētas kopijas
Gibson ir ļoti labi pazīstams augstākās kvalitātes ģitāru ražotājs, taču atbilstoši produkcijas cenas ir nesasniedzamas vairākumam pircēju. Tāpēc ar laiku vairāki mūzikas instrumentu ražotāji (ieskaitot Epiphone kompāniju, kas uz doto brīdi pieder Gibson korporācijai) ražoja lētākas Gibson visvairāk pārdotas ģitāru variācijas, kas pārsvarā tika ražotas Indonēzijā, Japānā, Dienvidkorejā vai Ķīnā.
Neautorizētas kopijas
Daudzi cilvēki no mūzikas industrijas visai bieži pārmet Gibson kompānijai to, ka tā pārāk aizsargā savu Les Pol korpusa konstrukciju. Daudzos gadījumos Gibson uzsāka tiesu procesus pret citiem ģitāru ražotājiem, kuri izmanto līdzīgus korpusu konstrukcijas. Viens no pirmajiem šādiem procesiem ir bijis pret Ibanez kompāniju (kura kā mēs visi zinam arī sāka no pārdotāku ģitāru kopiju ražojumu), kas ražoja gandrīz vai identiskas Les Pol kopijas. Šīs tiesas process tomēr bija nevis par Ibaneza ražoto ģitāru korpusu līdzību Gibson Les Polam, bet gan par līdzīgas „atvērtai grāmatai” („open book” headstock) grifa galvas līdzību (kuru Ibanez tomēr mazliet izmainīja uz savam Les Pol kopijām). Vēlāk Gibson iesūdzēja tiesā PRS Guitars kompāniju, piespiežot tai apturēt viņu Singlecut modeļa ražošanu, kas ir pat vairāk līdzīgs Gibson Les Pol modelim, nekā Ibanez kopija. Taču tiesas lēmums vēlāk tika atcelts un PRS turpināja Singlecut līnijas ražošanu. Un šādu gadījumu ir bijis ļoti daudz.
