Es neticēju Dievam, tad izlasīju vienu grāmatu, pareizāk sakot, tās bija tikai divas lapas no šīs grāmatas, bet es sāku svārstīties. Es nevēlos skaidrot visas jūtas, asaras un šo visu ar hormonu funkcijam un vēl kkas tur ir - es tagad ticuka ir kāds, kurš piešķir mums to visu. Nekad neesmu bijusi reliģisks cilveks, kaut gan esmu kristīta, bet bieži teicu vārdus "Paldies Dievam'' utt.
Tagad gribot negribot es teikšku, ka Dievam es ticu.
Ticu kautkam augstākam, jo kā tad var izskaidrot visu mums apkārt esošo? Ir jāpārkāpj sev pāri un jātic, jācenšas ticēt. Tas manuprāt vairāk visus satuvina, bet nu katram cilvēkam jau tas ir individuāli.
Liels + no manis! 
atbildot uz divi komentāru " Neeksistē tāds pirmais cilvēks uz zemes. Lī... " bet tagad par to nekaro un neviens jau tev nespiež ticēt vai neticēt. Ir brīva pasaule, dari ko vēlies.
Šī tēma vnm man likusies smieklīga, jo tie, kas apšauba un netic Dievam mēģina uzspiest savu neticību, ticošam cilvēkam.
Mēs ticam, kam mēs gribam un tu tici, tam, kam tu gribi ticēt.
atbildot uz niks komentāru " Mūs radījuši ir mūsu vecāki, mammas un tēti... " Darvinists! Un kas pēc tavām domām radīja 1. cilvēku uz zemes? Katram protams ir sava izpratne par to kas ir Dievs.
atbildot uz divi komentāru "EM>atbildot uz InWhisperMind komentāru " ... "
Tas kā kuram. Es neesmu lētticīga, un par visām šitām es neko nezinu. Es tev pat varu nocitēt tās vietas, kas tieši izmainīja. :P
Papildinājums manam komentāram - Saki, ko gribi, bet ir tā grāmata spējīga izmainīt. Tas, kā tiek tas viss aprakstīts pats pa sevi liek domāt. Vismaz tā bija man.
atbildot uz divi komentāru " atbildot uz InWhisperMind komentāru " Papildi... "
Nu, es to vēl nevaru izprast, jo arī vecums man nav baigais. Bet iemesls, kāpēc izmainīja ir tieši tas, ka es nekad neesmu Dievam ticējusi. Tagad ticu.
Ok, te būs dažas.
Ticība ir atgādinājums, ka pastāv kas tāds, ko mēs nespējam izprast, kā priekša esam atbildīgi.
Šie ir vairāk par tiem strīdiem ar Zinātni
Zinātne dāvā mums neskaitāmas ietaises izklaidem un ērtībām, taču padara mūsu pasauli nabagu, jo tajā nav vietas cita veida brīnumiem.
Plaisa starp zinātni un reliģiju aizvien paplašinās, un ļaudis attopās garīgā tukšumā
....Vientuļas, izmocītas dvēseles, kuru sakropļojuši pašās izglītība un nevarība saskatīt jēgu visā citā, kas nav saistīts ar tehnoloģiju.
Kas ir šis Dievs, kas sola ļaudīm varu, taču nemāca morālos noteikumus, kā šo varu lietot?
Baznīca iet jums pretī. Tā sniedzas pie ikviena.
Ticībai ir ļoti liela saistība ar tā saukto Placebo efektu. Ticība dievam neapšaubāmi palīdz, bet tā ir visvienkāršākā psiholoģija un nepierāda augstāku spēku esamību. Reliģijas, paradīze un elle, svētie raksti utt., kā jau zināms, ir cilvēku radīti, lai kontrolētu citus - ja cilvēks vēlēsies tikt paradīzē viņš būs labs, paklausīgs, maksās baznīcai daudz naudiņas (tas vairāk attiecināms uz viduslaikiem). Ticība nebūt nav slikta, bet būtībā tā ir cilvēku vēlēšanās tikt pasargātiem, zināt,ka ir kāds, kas par viņiem vienmēr parūpēsies, kaut arī šī 'kāda" nemaz nav. Es personīgi par dievu saucu kosmosu, dabas spēkus, visu to skaisto, ko mēs redzam uz pasaules.
Nejau visu dzīvi tu vari but labs
,smaidigs
,ticigs
un iet uz baznicu.
Tad paklausit 10.baušļiem 
izlasit visu bībeli u.t.t
Es to nespeju!
