Vispār tas ir domraksts par tēmu ''Manas mājas un ''Straumēni'''', bet te ir sava daļa spoku stāstu un mistikas. p.s. Ganjau domraksts šķiet mazliet haotisks vai par īsu, bet es rakstīju no melnraksta, un nodotais domraksts ir mazliet savādāks.
Ir vakars. Vējs plosa liepas, ābeles un jasmīnu. Es atveru melnos, režģotos vārtiņus un ienāku savas mājas pagalmā. Šajā vietā es dzīvoju jau 11. gadu.
Reizēm es domāju, kas iepriekš ir dzīvojis šajā mājā. Un uzreiz rodas jautājums - kādas mūsu emocijas būs saglabājušas šīs mājas sienas tās nākamajiem iemītniekiem? Visi cilvēki, kas šeit pabijuši, taču ir kādu daļu no sevis šeit arī atstājuši.
Straumēnu māju sienās mājoja visu tās iepriekšējo saimnieku un kalpu gari. Tie visi bija Straumēniem pieķērušies un tos mīlēja. Šajā mājā tie bija dzimuši, auguši, priecājušies un bēdājušies, smējušies un raudājuši. Un šeit viņi bija arī nomiruši. Katrs no viņiem ir Straumēnos atstājis daļu no sevis. Māja par viņiem atgādinās vienmēr.
Arī mūsu mājās ir valdījušas dažādas emocijas - prieks, bēdas, dusmas, arī bailes. Jā, arī bailes. Reizēm tās ir bijušas bailses no nezināmā, kad nakts vidū atskan soļi no bēniņiem, un lampiņa, kas atrodas tieši zem soļiem, sāk ''raustīties'' līdz pamazām izdziest. Un paliek tikai tumsa. Un soļi. Vai arī reizes, kad ne no kā esmu pamodusies trijos naktī, un deguns pāris sekundes pēc pamošanās sācis asiņot.
Manām mājām ir dīvaina, mazliet spocīga aura. Tie, kuri te dzīvos pēc mums, sajutīs ko savādu. Vai zināt ko? Neprātu. Neprāts caurvij šīs mājas sienas. Šis neprāts reizēm biedē, reizēm sadusmo. Grūti teikt, kas mājo šajā mājā, ja jau tas liek cilvēkam naktī dauzīt sienu un skaļā balsī dzīt no tās ārā garus vai šņākt uz tuviniekiem. Vai bēgt.
Straumēnu mājās vectēvs pirms nāves teica, ka dosies pie sava mirušā brāļa. Arī manās mājās ir bijis līdzīgi. Vecmamma pirms sirdslēkmes teica, ka dosies pie savas māsas, kura jau dažus gadus ir mirusi, bet mana vecmamma izdzīvoja. Tā ir atšķirība starp manām mājām un Straumēniem. Kopīgs ir tas, ka ģimeni vieno vecākā dzīvā paaudze mājā. Tiesa gan, ka Straumēnos šī apvienošanās ir vairāk pozitīva, bet mūsu mājās - lai pasargātu māju.
Ir lietas, kas manām mājām ir kopīgas ar Straumēniem, bet ir lietas, kas ir atšķirīgas no tiem. Vairāk, protams, ir atšķirīgā, bet katrai mājai ir sava individuālā aura, kas padara šo māju atšķirīgu no citām. Nebūtu taču interesanti dzīvot vienā no miljons identiskām mājām, vai ne?
