Daudzi no jums noteikti ir aidomājušies par to, ka kautko darot vieglāk ir vienkārši to nedarīt. Viss jau būtu ideāli, ja starp tevi un brīvību no smagā darba nestāvētu tā nepatīkamā sajūta, kuru izraisa kauns. Un vienīgais veids kā no darba tomēr tikt vaļā ir atmest tam ar roku. Varbūt skan banāli, bet tieši ar tādu domu sevi kādreiz pilnīgā nopietnībā nodarbināja viens no visu laiku slavenākajiem un pasaules kritiķu atzītākajiem filozofiem - Hipokrāts. Nu tad lūk, šajā rakstā mēs visi kopīgi apskatīsim, ko tad beigu beigas šis visuratzītais un slavenais hipokrāts izdomāja :)
kā atmest ar roku ?15
Sākumā pastāstīšu jums mazlietiņ par pašu šoprīd iztirzājamo varoni, filozofu - Hipokrātu.
Hipokrāts jeb Kosas Hipokrāts ( Ιπποκράτης, Hippokrátēs, dzimis ap 460. gadu p.m.ē., miris ap 370. gadu p.m.ē.) bija Pērikla laikmeta sengrieķu ārsts, viena no svarīgākajām personām medicīnas vēsturē, tiek saukts par "medicīnas tēvu". Viņš ir dibinājis medicīnas Hipokrāta skolu, viņa sekotājiem tiek piedēvēta Hipokrāta zvērests nodošanas tradīcijas ieviešana, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām.
Viņš mīlēja aizdomāties, un tāpēc nav jau brīnums, ka domas nonāca arī līdz tik tālam , iespējam kādam pat ne īpaši nozīmīgam stāvoklim, kad cilvēks kautko dara, bet nesaprot, ka viņš to var arī nedarīt, kaut arī ja viņš to tomēr grasītos izdarīt, tad viņam noteiktu paliktu labāk, vai arī tas kādam būu izpalīdzējis grūtā brīdī.
Bet tomēr, kāda tam visam nozīme, ja tu tas prasa laiku, spēku, prāta koncentrāciju ? Jau Hipokrāts, tālaja pirms mūsu ērā zināja, ka viens izdzerts aliņš saīsina dzīvi par dienu, viena izpīpēta cigarete par 3jām dienā, bet Nostrādāta darba diena - par nedēļu. Un tad Hipokrāts aizdomājās...
Kāpēc gan darīt to, kas tevi nogalina, kāpēc gan apzināti sevi lēnām bet intensīvi iznīcināt ? Tad nu lūk, mīļie draugi, tieši tajā brīdī hipokrāts saprata, ka ir arī kautkas cits, izņemot vienkāršu dzīvošanu. Arī teicieno "dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi" izdomāja neviens cits, kā tieši Hipokrāts, un tas, kā jūs jau sapratāt, veidoja pretrunu viņa pirmajiem uzskatiem, par to, ka dzīve ir vienkārši jānodzīvo.
Brīdī, kad hipokrātam galvā ienāca prātā šī prāta neprātīgi prātīgā doma, viņš saprata, ka viņam jāpieliek liels punkts, bet tas iespējams, tikai kad abas hipotēzes tiek savienotas, jeb tiek izveidots kompromiss.
Viņam nācās domāt ilgi, tieši tik ilgi, cik ilgi viņam bija atlicis dzīvot.
Un, pēdēja savas dzīves dienā, jau būdams kurls, akls un spējīgs pacelt tikai spalvu un lapu, viņš uzrakstīja kādu pavisam nedabisku un dziļu vēstuli kādam savam tuvam ienaidniekam. Tās pēdējaie vārdi skanēja ta "lai cik ilgi es dzīotu, es to nevarētu izdarīt parāk ilgi, lai cik ilgi es strādātu, es to nedarīšu ilgāk nekā dzīvošu, un, lai cik ilgi es rakstītu šo vēstuli, es to tapat uzrakstīšu" :) Tie bija viņa pēdējie vārdi, kuri paliks pasaules vēsturē, kā viena no visulaiku lielākajām mīklām, kuru zemtekstu es jums centos izskaidrot visā iepriekš uzrakstītajā stāstījumā :)
Lai vieglas smiltis izcilajam Grieķu ārstam un filozofam .