Cawa visiem =) Te atkal Moonhuntress tikai šoreiz es jums parādīšu savu gramatu talantu =)
Aizmirstā
1.Nodaļa iesākums
Reiz dzīvoja meitenīte vārdā Marina kuru vienu dienu visi aizmirsa. Viņa staigāja pa māju mamma lika iziet o viņai nepatīk svešas meitenes kas vazājas pa māju. Kad marina stāstija ka ir savas mammas meita Mamma atbildēja:”Man nav bijusi meita”
Marinu tas apbēdināja un viņa vairs neuzticējās nevienam jo cenšoties ar kādu iepazīties viņš nākošajā dienā viņu vairs nepazina.
Tā nolemtā Marina gāja pa ielu un nezināja kur iet jo skola neviens viņu nepažina un viņa nevarēja mācīties mājās mamma dzina ārā un uz ielas viņa nemaz nevarēja palikt jo viņai bija bail.
Kad pienāca vakars marina nezināja kur li pārlaiž nakti un viņai paveicās jo pretīm nāca laipna večiņa kas izskatījās ka pazīst Marinu un ar laipnu seju viņu aizināja doties līdzi. Marina sekoja un pēkšņi saprata ka laipnā večiņa ir viņas Vecmamma un ka viņa ir virniga kas pagaidām atcerās marinu.
Vecmamma nolika viņu gulēt siltā gultā un pati izgāja no iztabas. Marina Jau vēra cietacis kad uz otras gultas pamanīja kautkādu stāvu kas gulēja un šķukstēja. Marina piecēlās sēdus un uzrunāja stāvu:”Kas tu esi un kapēc tu raudi”
Pēc marinas Vārdiem stāvs arī piecēlās sēdus un ar mazliet aizlaustu balsi atbildēja:
“Es atbildēšu tikai tad kad tu pateiksi ka neesi viens no tiem cilvēkiem kas visu aizmirst un pazīst visus izņemot mani.” Marina mazliet apdomājās un tad atbildēja:”Es pati esmu aizmirsta un vienīgais kas mani atceras ir es pati.”
Tad mazais puika jau drošāk teica: Nu tad manu sauc Emīls un man ir 7 gadi.”
Marina tā ar žēlumu sirdīierunājās: Mani Marina un man ir 12gadi. Tagad es saprotu kapēc tu šķukstēji. Tev laikam pietrūkst mammas un tēta. “
Emīls pamāja ar galvu un ierunājās: Tikai mana vecmāmiņa mani atcerās =).”
Marina ar šubām paskatījās uz Emīlu un nepiekrita viņa varijantam:”Tā ir mana vecmāmiņa viņa mani atveda šurp un es viņu...” Marina apklusa un aizdomājās par to ka viņas vecmāmiņa taču nomira un izrādijās ka par to pašu domāja Emīls. Abi askatījās un iesaucās:“Tā nav mana vecmamma!”
Marina iedomājās ka ttā vrētu būt nolupītāja kas tēlo vecmāmiņu un nolaupa bērnus.
Bet tad Emīls pateic ļoti gudru domu:”bet kāda jēga viņai mūs nolaupīt ja izpirkuma maksu viņa no vecākiem nedabūd?” Bet marinu tik un tas nelika mieru un viņa teica:”Ejam Mums jāaizbēg no viņas!” Taču Emīls samiegojies Ierunājās:” Tiešm nevar rīt Man ļoti nāk miegs =O”
Marina tikai pamāja ar galvu un noteica :”Labi”
Aizvērusi acis Marina bija pilnīgi citā pasaulē kur nebija ne Mammas ne tēta ne viena, neviena paša.
Nu lai būtu intriga jums lasīt nākamo tstāsu noslēpumā kas tad notika ar Marinu sapnī =)
