Vizbulīte1

  Vienu dienu man bija jāpieskata mana 2 gadus vecā māsiņa. Tā kā ārā bija saulains un silts laiks, nolēmu aizvest māsu paspēlēties uz bērnu rotaļu laukumu. Kad bijām rotaļu laukumā ļāvu māsai skraidīt apkārt. Tā kā neviena cita, izņemot mūs abas, laukumā nebija varēju pabaudīt klusumu.

  Iekārtojos šūpolēs un vēroju, ko dara mazā māsa. Viņa šūpoja kaut kādu zirdziņu, jo pašai laikam uz tā sēsties bija bail. Pēkšņi man sāka zvanīt telefons. Paskatījos, kas zvana- mamma. Viņa gribēja zināt, kur es un māsa esam un pateica, ka pēc dažām minūtēm atbrauks pakaļ. Saruna ilga vien dažas sekundes, bet pa to laiku masa jau bija paspējusi nokļūt līdz zālājam, kurā auga vizbulītes (ta kā apkārt atrodas parks šīs puķītes ir bieži sastopamas) tomēr kaut kas man šķita ne tā. Tā kā māsa atradās otrā rotaļlaukuma malā, piecēlos no šūpolēm un gāju pie viņas. Ejot tuvāk sadzirdēju, ka viņa runā. Viņa sēdēja ar muguru pret mani, tapēc nesapratu, ko viņa saka. Viņa norāva vizbulīti un sniedza to kādam, kam itkā vajadzēja atrasties viņai priekšā, bet tur, PROTAMS,  neviena nebija. Mana sirds sāka pukstēt straujāk un es apstājos. Biju dažu soļu attālumā no viņas. Un to, kas notika talāk es nekad neaizmirsīšu! Puķīte vienkārši pacēlās gaisā un apstājās. Tā itkā kāds to paņemtu rokās un pasmaržotu. Mana sirds bija apstājusies (es vismaz tā tobrīd domāju) un pēdējais, ko atceros bija tas, ka es nočukstēju savas māsiņas vardu un pasaule satumsa....

Pamodos no savādas smaržas... fū, ožamais spirts! Atvēru acis un redzēju mammas norūpējušos seju. Joprojām atrados smiltīs, blakus bija aptieciņa no mašīnas.Galva šausmīgi sāpēja, bet viss, kas mani uztrauca bija tas vai māsai viss kārtībā. Piecēlos kājās un redzēju, ka māsa turpat vien ir. Mamma jautāja kas notika, bet vai tad, ja es viņai pateiktu, viņa man ticētu? Pēkšņi sajutu šaušalīgas sāpes labajā rokā. Es novilku jaku un redzēju kā mammas seja nobālē, bet es....es sagatavojos nākamajam ģībonim. Visa mana roka, no elkoņa līdz plaukstai bija saskrāpēta un sagraizīta, bet starp visām brūcēm izcēlās viena, tā bija iegriezta vai ieskrāpēta ar kaut ko ĻOTI asu. Tas bija zīmējums- puķīte... tā bija vizbulīte.