Viss būs labi13
693
2
***
Mamma teica, lai es nekad neeju uz pagrabu, bet es ļoti gribēju redzēt, kas taisa to skaņu. Tas izklausījās kā kucēns un es gribēju viņu redzēt, tādēļ es attaisīju pagraba durvis un pagāju nedaudz lejā. Es neredzēju kucēnu un tad mamma mani dusmīgi atrāva no pagraba un kliedza uz mani. Mamma nekad iepriekš nebija kliegusi uz mani, tāpēc tas mani padarīja bēdīgu un es raudāju. Tad mamma teica, lai es nekad vairs neeju uz pagrabu un iedeva man cepumu.
Tas lika man justies labāk, tāpēc es nejautāju viņai kādēļ puisis pagrabā taisa skaņas kā kucēns, vai kādēļ tam nebija roku un pēdu.
***
Es apstājos pie mazas viesnīcas dažus kilometrus no Kijevas. Bija vēls. Es sievietei pie galda pateicu, ka gribu istabiņu. Viņa man pasaka istabas numuru un iedod atslēgu. ”Bet vēl viena lieta, biedr; te ir viena istaba, kurai nav numura un ir vienmēr aizslēgta. Nemaz nemēģini tur ielūkoties.”
Reklāma
Es paņēmu atslēgu un gāju gulēt. Nakts nāk un es dzirdu pilošu ūdeni. Skaņa nāk no pretējām durvīm. Es nevaru gulēt, tāpēc atveru durvis. Tas nāk no istabas, kurai nav numura. Es pieklauvēju pie durvīm. Nekas. Paskatos atslēgas caurumā. Neredzu neko, izņemot sarkanu. Ūdens joprojām pil. Es eju lejā pie sievietes sūdzēties.
„Starp citu, kas ir tajā istabā?”
Sieviete paskatās uz mani un sāk stāstīt. Tur bija sieviete. Viņu nogalināja viņas vīrs. Āda bija viscaur balta, izņemot viņas acis, kuras bija sarkanas.
***
Es dalos ar visu ar savu mazo māsu. Ar savām mantām, drēbēm un pat ar vecākiem. Tie bija mani galu galā, bet es dalos. Šodien mana māsa dabūja jaunus auskarus. Man tie ļoti patīk. Tik spīdīgi. Viņa teica, ka auskari bija viņas un viņa ar tām nedalīsies. Es dalos visā ar savu māsu, kāpēc gan lai viņa nedalītos ar saviem jaunajiem auskariem? Viņa bija skopa un tas man lika kļūt dusmīgai.
Ja viņa ar mani nedalīsies. Es vienkārši tos paņemšu. Dievs. Es vēlos, kaut viņa beigtu kliegt. Tās šķēres nemaz nebija tik asas.
Tev patiks šie raksti
pa to vien + no manis
