Sveicināts, lasītāj!
Šajā rakstā jūs lasīsiet 5 cilvēku liecības par tikšanos ar šiem Vīriem Melnā, kuri diezin vai bija tikpat smieklīgi kā Vils Smits un Tomijs Lī Džouns.
Ja rakstam būs labs vērtējums, tad taps arī otra raksta daļa.
Es ceru, ka jūs saprotiet, ar ko es riskēju, cenšoties šo informāciju nogādāt jums...
Kāds vīrs vārdā Lerijs stāsta, ka kādu nakti, kad viņš esot mēģinājis iemigt, ar viņu telepātiski esot sākusi kontaktēties dīvaina būtne. Šī radība esot paziņojusi, ka neesot no Zemes, bet iemeslu, kāpēc tā kontaktējas tieši ar viņu, nav devusi. Lerijs, nelielu šaubu mākts, pieprasīja būtnei tikšanos aci pret aci. Šī būtne piekrita un paziņoja, ka parādīsies dienā, kad Lerijs būs kopā ar savu draugu.
Nākamajā dienā Lerijs pamodās nedaudz apjucis iepriekšējās nakts notikumu dēļ. Turpmāk viņš dzīvoja ierasto dzīvi, tikai naktīs mēdza murgot par "sarunu" ar to jocīgo būtni. Viss kardināli mainījās pāris mēnešus vēlāk, kad Lerijs kopā ar kādu no saviem draugiem svinēja Neatkarības dienu tuvējā parkā. Kamēr Lerijs pļāpāja ar savu draugu, viņš ar acs kaktiņu pamanīja, ka no viņiem netālu piestāj melns busiņš, un no tā izkāpa divi vīrieši, kuri bija tērpti melnos uzvalkos. Šiem vīriem sekoja vēl divi, pēc izskata gan tādi paši, bet, kā atceras Lerijs, šie divi īsti neizskatījās pēc cilvēkiem. Šie četri vīri apsēdās pie netālā piknika galda un kādu brīdi vēroja Leriju, bet pēc kāda laika piecēlās, iekāpa busiņā un pazuda tikpat mīklaini kā bija ieradušies.
Lerijam nav ne mazākās nojausmas, kāpēc šīs būtnes ar viņu izveidoja kontaktu.
Alberts Benders tajā laikā bija amatieru organizācijas "Internacionālais Lidojošo Šķīvīšu Birojs" direktors, un viņš uzskatīja, ka beidzot ir atklājis lidojošo šķīvīšu noslēpumu. Tajā laikā viņš izdeva žurnālu ar nosaukumu "Kosmosa Apraksts", kurā viņš tad arī gribēja publicēt savu jaunāko atklājumu. Mirkli pēc tam, kad viņš savu gara darbu bija pabeidzis, viņš nolēma to nosūtīt kādam savam draugam, lai tas izteiktu savu viedokli par rakstu. Diemžēl, šī darbība piesaistīja Vīru Melnā uzmanību, un viņi nolēma Albertu apciemot un pacensties atrunāt viņu no šī raksta publicēšanas un viņu noslēpumu izpaušanas.
Pāris dienu vēlāk, kad Alberts jau gatavojās ieslīgt sapņainā miegā, viņš izdzirdēja kādu dīvainu troksni. Viņš atvēra acis un šausmās ieraudzīja, istabā pāris tumšu formu, kas lēnām materializējās vīros, kuri bija tērpti melnos uzvalkos un melnām cepurēm galvās, kuras nosedza acis un sejas pantus. Mirkli vēlāk, kad vīri pietuvojās viņa gultais, viņš ievēroja, ka šo vīru acis izdala mirdzošu gaismu - viņš sajuta, ka ,ja šie vīri vēlētos, tad varētu runāt ar viņu, izmantojot telepātiju. Šie vīri lika Albertam apsolīt, ka viņš iznīcinās visus savus pierakstus un vairāk neķersies klāt šādai pētīšanai. Alberts bija tik ļoti pārbijies, ka bez ierunām piekrita šo vīru prasībām.
Kādā video ir nofilmēts, ka divi vīri, kuri ir tērpti melnos uzvalkos, melnos mēteļos un melnām cepurēm galvā, ieiet kāda viesnīcā Kanādā un sāk pieņemšanā iztaujāt dāmu par kādu no viesnīcas darbiniekiem. Pastāv baumas, ka šis darbinieks nesen kā bija redzējis NLO un bija lielījies ar savu pieredzi saviem kolēģiem. Neilgu laiku pēc tam viesnīcā uzradās Vīri Melnā. Šim darbiniekam paveicās, jo tajā dienā viņam bija brīvdiena.
Šie vīri iztaujāja dāmu reģistrācijā ne tikai par viņas kolēģa pieredzi saistībā ar NLO, bet arī kopumā par konspirāciju teorijām saistībā ar citplanētiešiem. Šī dāma stāsta, ka iztaujātājiem nebija ne uzacu, ne arī skropstu. Tiem bija dīvainas, hipnotizējošas acis, kailas galvas, kuras piesedza cepures. Šie vīri itkā bija tērpti drēbēs, kas viņiem derēja, bet tajā pašā laikā izskatījās dīvaini uz viņu augumiem, kā jau varam to redzēt bildē. Ar to pilnīgi pietika, lai izsauktu paniku.
Lai nu šie vīri būtu kas būdami - valdības aģenti, citplanētieši vai tikai ļautiņi ar dīvainu humora izjūtu - nenoliedzami ir tas, ka šāda situācija liek uz skausta matiņiem sacelties stāvus. Cik gan bieži ir redzams, ka viesnīcā uzrodas šādi tipi, iztaujā cilvēkus par citplanētiešiem un pazūd tikpat mistiski kā ieradušies.
Kāds anonīms pastnieks no Vašingtonas, ASV pildīja savu darba pienākumu, kā šķiet, pilnīgi parastā dienā. Kādā momentā viņš nolēma piesēst un apēst savas pusdienas, kas sastāvēja no sviestmaizēm un ābola. Pabeidzis pusdienošanu, viņš, būdams apdomīgs pilsonis, gribēja izmest ābola serdi, bet tā arī, nevarēdams sameklēt miskasti, viņš serdi nometa turpat zālienā. Mirkli pēc tam pie viņa piesteidzās tuvumā esošās ēkas apsargs un norāja viņu par teritorijas piecūkošanu, paskaidrodams, ka visa teritorija apkārt ēkai tiek patstāvīgi novērota ar kameru palīdzību. Pastnieks izlēma ķerties klāt saviem pienākumiem, lai arī zemapziņā viņš juta, ka tikko ir noticis kaut kas ļoti nepierasts, bet kas tas bija - to pateikt viņš nevarēja.
Pāris dienu vēlāk viņš atkal nonāca šajā pašā teritorijā, mierīgi veikdams savu darbu. Tikai šoreiz viņš ievēroja trīs personas, kuras bija tērptas viscaur melnā, vienīgā problēma ir tā, ka šie radījumi neizskatījās cilvēcīgi. Šie vīri nestaigāja kā pienākas - sperot soļus kā cilvēciskām būtnēm vajadzētu. Tā vietā viņi pārvietojās gāzelējoties. Bet bija vēl kāda neparasta lieta viņu izskatā - šīs būtnes bija necilvēcīgi tievas. Tieši šis tievums visvairāk izbiedēja šo pastnieku.
Saņēmis sevi rokās, pastnieks tomēr mēroja ceļu līdz ēkas durvīm, lai piegādātu pastu. Momentā, kā viņš atvēra durvis un iegāja ēkā, viņu ielenca grupa ar melnā tērptiem vīriem, kuri sāka viņu izprašņāt par to, ko viņš ir redzējis iepriekš. Pirmajos brīžos viņš bija tik ļoti pārbijies, ka nespēj sniegt nekādu atbildi uz jautājumu. Pēc mirkļa viņš sāka vislaik atkārtot : "Es neko neesmu redzējis, neko neesmu redzējis!". Viņš atceras, ka vīri uz viņu dīvaini palūkojās un paziņoja, ka viņš varot doties prom.
Neilgu laiku pēc tam viņa darba grafiks tika pilnīgi izmainīts.
Lielākajā daļā stāstu Vīri melnā ir dīvaini, uzstājīgi radījumi, kas parādās mirkli pēc tam, kad ir noticis kaut kas saistībā ar NLO.
Bet, tā nenotiek vienmēr, kā pierādījums tam, būs šis stāsts.
Kāda sieviete stāsta, ka tad, kad viņa vēl bija bērns, pie viņas tēva - inženiera bieži esot viesojies kāds kungs melnā uzvalkā un uz jautājumu - kā viņu sauc - esot atbildējis ar vienu vārdu - Levs. Viņa ievēroja, ka vīrietis bija ar pilnīgi kailu galvu, kas tajā laikā nebija gluži aktuāli. Viņa atceras, ka reiz, kad viņa paspiedusi ša vīra roku uz atvadām, viņa sajutusi, ka vīra rokas āda ir neticami maiga.
Šis Levs vienmēr esot valkājis vienāda tipa drēbes - melns uzvalks, melns mētelis, melna cepure un melnas brilles. Arī tad, kad ārā bija neizturama vasaras svelme. Kā atceras šī sieviete, tad bija zināms, ka Levs apciemo arī citus inženierus tajā apkaimē, kur dzīvoja viņa. Viņas tēvs arī reizēm esot apciemojis šo vīru viņa mājā, kas atradās blakus vietējam lielveikalam.
Šī sieviete ir vairāk nekā pārliecināta par to, ka viņas tēvs esot zinājis, ka Levs ir citplanēties, lai gan viņa atzīst, ka nekad neesot dzirdējusi, par ko tēvs ar Levu sarunājas...
Paldies, ka izlasīji!
Neaizmirsti novērtēt šo rakstu ar "+" vai "-".
Iesakot rakstu kādā no sociālajiem tīkliem, tu savā īpašumā iegūsi 10 cepumus!
Citus interesantus rakstus vari atrast manā profilā - http://spoki.tvnet.lv/profils/DEMENS-ANIMUS
Uz tikšanos citos rakstos!
nu ja arī tāsdas lietas notiek tad visticamāk liela daļa psihušku iemītnieki ir tiem kam tas ir atgadījies.
Par to video kur ir redzami tie Viri Melna aculiecinieki ari teica ka vini pat nemirkskina (labs raksts)
varētu jau par to visu pasmieties un uzlikt mīksto...ja vien nebutu personīgi zināmi divi stipri līdzīgi gadijumi . viens ar saziņu, otrs ar melnu vīru. nekādas gan saistības ar nlo , vai ko tamlīdzīgu. notikumi savā starpā nav saistīti un motīvi arī nav saprotami, nav pat pavedienu lai ko saprastu - kāpēc kas tāds bija noticis.
Joki mazi, arī manam tētim bija saskare ar šādiem vīriem, mēs redzējām virs mūsu mājas gāzelīgi lidojam sarkandzeltenu gaismiņu, pēc pāris dienām šie atnāca un sāka prašņāt manu tēti, pēctam viņš ienāca bāls, kā nobijies bet divi melnie veči aizgāja prom, arī gāzelējoties....
