Hipertrihoze jeb Ambras sidroms izpaužas kā palielināts apmatojuma daudzums uz ķermeņa. Neformāli šī slimība tiek saukta arī par vilkača sindromu.
Vilkača sindroms5
86
0
Pirmais oficiāli reģistrētais slimības gadījums tiek datēts ar 1648. gadu. Runa ir par Petrus Gonzales no Kanāriju salām. Gonzalesa ģimenē piedzima divas meitas un dēls. Visi, ieskaitot bērnu bērnus, slimību mantoja ģenētikas ceļā. Kopš 1648. gada tika konstatēti tikai 50 šīs slimības gadījumi, tāpēc to tik tiešām var nosaukt par retu.
Pagātnē, cilvēki, kas slimoja ar hipertrihozi, labākajā gadījumā varēja cerēt uz brīvu vietu cirkus uzvedumos. Viņi izskatījās tik dīvaini, ka uz citu darbu pat nepretendēja.Viens no šādiem cilvēkiem bija suņucilvēks Jo-Jo, kura īstais vārds bija Fedor Jeftichew. Fedors bija dzimis Krievijā 1868. gadā un savu slimību ģenētikas ceļā bija mantojis no tēva. Tēvs ar dēlu piedalījās izrādēs un ceļoja līdzi franču cirka saimei līdz pat tēva nāvei. Pēc tam puiku uz ASV līdzi paņēma P.T. Barnum, kad viņam bija tikai 16 gadu. Misters Barnums izdomāja stāstu par to, kā Jo-Jo ar savu tēvu bija dzīvojuši meža dzīvniekiem līdzīgu dzīvi nomaļā meža alā, kurā viņu atrada un sagūstīja mednieki. Barnums izmantoja paša sagudroto stāstu un zēna izskatu, lai iebiedētu publiku un iedvestu viņos riebumu. Īstenībā Fedors bija izglītots cilvēks, kurš brīvi runāja trīs dažādās valodās.
Reklāma
Stephan Bibrowski 1891. gadā piedzima Polijā, bet, ieraudzījusi dēla neparasto izskatu, māte viņu atdeva vācu cirka māksliniekam Meijeram un tā zēns ieguva iesauku ->Lion-Faced Man. Meijers sāka atrādīt zēnu ceļojot pa visu Eiropu. Zēna mati bija neparasti gari un vienīgā ķermeņa daļa bez matiem bija plaukstas un pēdas. 1901. gadā zēns nokļuva ASV un pievienojās slavenajam Barnum & Bailey's Cirkum. Puika spēja paveikt neticami veiklus trikus un laipnā balsī uzrunāt apmeklētājus, parādot, ka ir jauks cilvēks, neskatoties uz to, ka līdzinās lauvai. Viņš nēsāja modernas drēbes, bija labi izglītots un brīvi pārvaldīja piecas valodas. 1920. gadā vīrietis apmetās uz dzīvi Ņujorkā, bet 1920. gadā atgriezās Vācijā, kur 1932. gada nomira no sirdstrieka. Viņs bija tikai 41 gadu vecs.
Julia Pastrana bija vēl viena persona, kas dzīvi aizvadīja cirka šovos. Viņa piedzima Meksikā, 1834. gadā. Papildus savai dīvainajai slimībai, sievietei bija arī dubulta zobu rinda, kas izbīdīja viņas muti uz priekšu līdzīgi kā gorillām. Vīrs vārdā Teodors Lents atklāja meiteni un atpirka no mātes. Viņš mācīja meitenei dejot, spēlēt mūziku, lasīt un rakstīt trīs valodās. Vēlāk Lents izrādīja meiteni uzvedumos, ceļodams pa visu pasauli. Lents viņu nosauca par Mataino un Bārdaino Lēdiju.
Beigās Lents pat apprecējās ar Džūliju. Uzturoties Maskavā, Džūlijai piedzima bērniņš, kurš arīdzan bija mantojis mātes slimību un nodzīvoja tikai divas dienas. Piecas dienas pēc bērniņa nāves nomira arī pati Džūlija. Lents nevēlējās pārtraukt savus uzvedumus, tāpēc, atradis kādu Maskavas universitātes profesoru, palūdza to izgatavot viņa mirušās sievas un dēla mūmijas. Ievietojis mumificētos ķermeņu stikla sarkofāgā, Lents tos turpināja izstādīt savos uzvedumos. Pēc kāda laika šķirtenis atrada citu mataino sievieti ar kuru apprecējās un nomainīja viņas vārdu uz Zenora Pastrana. Lents izrādījās ne pie pilnas saprašanas un mūžu beidza garīgi slimo klīnikā.
Reklāma
Mūmijas uz kādu laiku nozuda līdz atkal publikas apskatei tika izliktas Norvēģijā 1921. gadā. Tā tās bija apskatāmas līdz pat `70 gadiem, kad tās atgriezās ASV. 1976. gadā vandālisti sabojāja mazuļa mūmiju, bet Džūlijas mūmija tika nozagta. Pēc tās atrašanas, mūmija tika nogādāta Oslo Universitātes Anatomijas muzejā. 1994. gadā tika atteikts Norvēģijas senāta ierosinājums sadedzināt mūmiju. Tā tika atstāta zinātnisko pētījumu vajadzībām.
11 gadus vecā Supatra Sasuphan dzīvo Taizemē un ir ierakstīta Ginesa Rekordu grāmatā kā pasaules visspalvainākā/matainākā meitene. Ārsti atzinuši, ka slimība nav ārstējama pat ar lāzera palīdzību - matiņi ataugot mežonīgā ātrumā. Vienīgi tos var apgriezt, lai meitenīte spētu ēst un redzēt. Meitenītes sapnis ir sagaidīt dienu, kad ārsti atklās zāles viņas slimībai. Nākotnē arī pati vēlas kļūt par ārsti un palīdzēt cilvēkiem.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
