Vēsturiskie briesmoņi.29

Vampīrs ( slāvu ). Vampīri ir mitoloģiski radījumi kas ir pazīstami kā cilvēku asins un dzīvības atņēmeji.Protams dažos izņēmumos viņi medī dzīvniekus. Vampīriem ir dažadi izskati un raksturojums, atkarībā no vietas un kultūras. Lielākoties vampīri tiek raksturoti kā atdzīvināti miroņi kas izdzīvo barojties no dzīvajiem cilvēkiem. Termins- vampīrs tika popularizēts 18. gadsimtā un cēlās no DA Eiropas folkoloras, Grieķijas un Balkāniem. Folkloriskie vampīri tika raksturoti kā miroņi kas apciemoja savus mīļos cilvēkus un radīja postījumus vai nāvi vietā kurā viņi kādreiz bija dzīvojuši. Viņi staigāja līķautā,viņiem nebija ilkņu un bieži tika raksturoti kā piepampuša, sārta vai tumša paskata.

Mūmija (Ēģiptiešu). Mūmija ir mironis kura āda un izkaltētā miesa konservējusies no tīšas vai nejaušas ķīmiskas iedarbības vai ekstrēma aukstuma, zema mitruma līmeņa, vai gaisa trūkuma. Ir ļoti daudz stāstu par lāstiem kas saistīti ar kapeņu apgānīšanu kas saistīta ar mūmijām. Bet šie stāsti ir vairāk saistīti ar mūsdienu izdomātajiem stāstiem par staigājušajām mūmijām. Labs tāda veida piemērs ir kinofilma "Mūmija".

Vilkacis (ģermāņu). Vilkači ir mitoloģiski cilveki ar spējām pārvērsties par vilku vai vilkveidīgu radījumu, tīši ar maģijas palīdzību vai arī esot nolādēts ar lāstu. Viduslaiku hronists Gervase no Tilburijas (Tilbury) saistīja pārvēršanos ar pilnmēness uzaušanu; taču ir pirādījumi ka saistība pastāvēja Seno Grieķu vidū, parādoties Petroneja rakstos. Mūsdienu pieņēmums par vilkačiem (un vampīriem) atklāj ka tā ir slimība no kuras cilvēki cieš, Porfīrija (porphyria).

Mājas gars, goblins (anglo-saksoņu). Goblini ir ļauni, īgni, nerātni radījumi, bieži raksturoti kā rūķveidīgi fantomi. Goblinu augums svārstās no rūķa līdz cilvēka garumam.Gobliniem ir daudz dažādu spēju, temperamentu atkarībā no stāsta un reģiona no kura viņi cēlušies. Citos gadījumos Goblini tiek raksturoti kā neciešami mazi briesmonīši kas taisa tik problēmas.

Banšija (spoks, kura pareģo nāvi) Ķeltu. sievietes gars īru mitoloģijā, bieži dēvēts par nāves pareģotāju un ziņotāju no Tās Pasaules. Tā tika teikts, ja vairākas banšijas parādījas vienuviet, kāds varens vai svēts cilvēks mirs. Stāsti dažuviet stāsta ka sieviete, lai gan saukta par feju, bija kādreiz nogalinātas vai dzemdībās nomirušas sievietes gars. Banšijas tiek bieži raksturotas kā ģērbušās baltā vai pelēkā, gariem matiem.Matus viņas ķemmējot ar sudraba ķemmi. Citos stāstos banšijas tiek attēlotas ģērbjamies zaļā,sarkanā vai melnā ar pelēku apmetni.

Gorgona (grieķu). Gorgona bija ļauna sieviešu briesmone ar asiem ilkņiem un dzīviem matiem kuri sastāvēja no indīgām čūskām. Dažreiz Gorgonām tiek piedēvēti zelta spārni, bronzas ķetnas un mežacūkas ilkņi. Pēc mītu apgalvojumiem, Gorgonas skatiens pārvērta uzlūkotāju par akmens skulptūru.Gorgonu mājas ir vistālākā Rietumu okeāna mala, pēc vēlākiem noskaidrojumiem, Lībijā.

Zombijs (latīņamerika). Zombiji ir atdzīvināti cilvēku miroņi bez samaņas. Stāsti par zombijiem radās Afro-Karību Vūdū spirituālajā ticības sistēmā. Citas drausmīgas versijas ir radušās mūsdienu moderno šausmas filmu izpildījumā, kur viņi tiek atdzīvināti ar pārdabisku spēju vai zinātnisku eksperimentu palīdzību;barojas no dzīvo cilvēku smadzenēm. Viņiem nav intelekta, un ne vienmēr tiek vadīti ar kāda kontroli. Mūsdienās zombiju tēma tiek izmantota arī parodijkomēdiju sižetos.

Ragana (Londona). Viduslaikos raganas un burvji tika uzskatīti par cilvēkiem, kuri savu dvēseli pārdevuši velnam. Slēdzot līgumu ar savu kārtējo adeptu, Sātans no sākuma kristīja raganu (burvi), pēc tam iezīmēja tos ar īpašu zīmi - pieskārās rokai, vietai ar auss vai arī jebkurai citai ķermeņa daļai, un visur, lai kur arī viņš nepieskartos, iestājās nejūtība pret sāpēm; tai vietā varēja durt, kniebt, dedzināt, bet rezultātā tā neasiņoja. Saucās tas par 'velna (Sātana) zīmogu'.