Nostāsti vēsta, ka ezera apkaimē nekad nav dzīvojuši cilvēki, jo tie pie ezera nevar ilgstoši uzturēties, apkārtnē cilvēki bieži apmaldās un neatrod ezeru. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem no ezera tiek izstarota negatīva enerģija...
Nosaukums ezeram, iespējams, ir dots tā īpatnējā izskata un atrašanās vietas dēļ, kam piedēvēts velna vārds. Varbūt arī tāpēc, ka gandrīz 9 km attālumā atrodas svētvieta Aglonas bazilika (labais- ļaunais). Ar ezeru saistās vairāki nostāsti, kurs vainojams ļaunums.
Cilvēki baidījušies naktīs iet vai braukt gar ezeru. Vienreiz viens vīrs naktī ar pajūgu devies uz mājām gar Velnezeru. Kopš tās reizes vīrs nav redzēts, bet ezerā atrada pajūgu un beigtu zirgu. Daudzi ezera apkārtnē nomaldās ejot pa vienu un to pašu vietu, nespēdami atrast pareizo ceļu.
Dienvidu pusē ezeram agrāk bijusi pļava, kur tikuši vesti zirgi pieguļā. Pļavā atradās ieplaka, un pašas pļavas vidū bedre gultas lielumā. Šo bedri sauca par velna gultu. Puiši ir derējuši, ka šajā gultā visu nakti nogulēs, taču nevienam tas nav izdevies.Kā tik aizmieg, tā vienmēr pamostas citā vietā pļavā vai netālu no Velna gultas. Tur it kā pats velns gulējis un puišus laukā sviedis. Tagad šī pļava ir aizaugusi ar kokiem.
Velnezers49
315
3
19.gadsimtā Napoleonsdevās karagājienā uz Krieviju. Par to, ka franču karaspēks ir gājis garām Velnezeram liecina tas, ka netālu no ezera mežā ir ceļš ar notekgrāvīšiem. Tajā laikā tas bija ceļš starp lielākajām pilsētām. Kad franči atkāpās, tie it kā noslīcināja šajā ezerā nolaupītās bagātības, kuras tie bija ieguvuši, nogalinot to īpašniekus. Kad ir bezvējš, pie ezera var dzirdēt klusus vaidus un raudas.
Tuvākās apdzīvotās mājas atrodas no Velnezera 2-3 km rādiusā. Kādreiz tuvākā māja bija mežā, mežsarga māja, bet tā ir nodegusi.Nogriežoties no lielceļa uz Velnezeru, var redzēt, ka gar celiņu uz leju ir ļoti stāvas kraujas, kas pašā lejā satiekas ar citām, veidojot lielas, dziļas bedres. Tādas bedres ir trīs. Vienā vēl var saskatīt, ka tajā ir bijis purvs, tātad arī ezers. Iespējams, ka kādreiz Velnezers nav bijis tāds vienīgais, bet tam ir bijuši līdzīgi vairāki ezeri, kas bija sarindojušies viens pēc otra. Šie ezeri ir bijuši savienoti ar citiem ezeriem vai arī ar pazemes ezeriem, kur arī varējuši aiztecēt to ūdeņi.
Nostāsti vēsta, ka Velnezers ir savienots ar pazemes eju vai tuneli ar Grāveru ezeru jeb Jazinku, ka atdaloties saliņai un tai pazūdot, tā uzpeld otrā ezerā.
Reklāma
Ezers bieži maina savu krāsu. Pārsvarā tam ir zaļganzila krāsa, taču tajā ir novērotas visas varavīksnes krāsas. Ezera ūdens garša ir salda. Saldā ūdenī parasti ir grūti peldēt, taču ne Velnezerā. Tajā ir viegli peldēt, bet ienirt ir ļoti grūti, rodas sajūta, ka tevi sviež laukā.
Ar ezeru saistītas vairākas teiksmas un nostāsti, taču tautas atmiņā tas nesaistās ar labām lietām. Pie ezera nevarot ilgstoši uzturēties un tajā neiesaka peldēties - var notikt kas slikts.
Runā arī, ka ezers ir kosmiskas izcelsmes radīts.
