Ja jūs tiešām gribat to noskaidrot, kā jūs to varētu noskaidrot? Lasot, ko par to teicis Šankara, Buda vai Kristus? Klausoties jūsu konkrētajā vadonī vai svētajā? Viņi visi var pilnībā maldīties. Vai esat gatavi atzīt to, ka jūsu prāts ir spējīgs izpētīt?
Vispirms jums jānoskaidro, vai vispār ir dvēsele, kam izdzīvot. Kas ir dvēsele? Vai jūs zināt, kas tas ir? Vai arī jums vienkārši ir pateikts, ka dvēsele eksistē, - to teikuši jūsu vecāki, priesteris, kāda grāmata, jūsu kultūras vide -, un jūs esat to akceptējuši?
Vārds “dvēsele” norāda uz kaut ko ārpus fizikas eksistences, vai ne? Pastāv jūsu fiziskais ķermenis, jūsu raksturs, slieksmes, tikumi, un, paceļoties tam pāri, kā jūs sakāt, pastāv dvēsele. Ja šāds stāvoklis vispār eksistē, tam jābūt garīgam, kaut kam mūžīgam; un jūs jautājat, vai šāds “kaut kas garīgs” izdzīvo pēc nāves. Tā ir jautājuma viena daļa.
Otra daļa skan: Kas ir nave? Vai ūs zinātm kas tas ir nāve? Jūs gribat zināt, vai ir dzīve pēc nāves, bet, redziet, šis jautājums nav svarīgs. Svarīgs jautājums ir šāds: vai jūs varat iepazīt nāvi, kamēr esat dzīvi? Kāda nozīme ir tam, ja kāds jums pasaka, ka pēc nāves ir dzīve vai tās nav? Jūs paši vēl aizvien to nezināt.Taču jūs varat noskaidrot, kas ir nāve, nevispēc savas nomiršanas, bet tajā laikā, kamēr esat dzīvi,veseli, spēka pilni, kamēr jūs domājat un jūtat.
Tā ir daļa no izglītības. Tikt izglītotam nozīmē ne tikai būt prasmīgam, vesturē vai ģeogrāfijā; tā ir arī spēja saprast šo ārkārtējo parādību, ko sauc par nāvi, - nevis tad, kad jūs fiziski mirstat, bet gan jums dzīvojot, smejoties, kāpjot kokā, braucot ar laivu vai peldoties. Nāve ir nezināmais, un ir svarīgi iepazīt nezināmo, kamēr jūs dzīvojat.
