Šo rakstiņu esmu izveidojis lai meklētu cilvēkus, kuri varētu būt liecinieki interesantiem notikumiem, kas, varbūt, tiek noklusēti. Bet pilnīgi veltīgi – tā varētu būt vērtīga informācija, ja izrādītos, ka nav bijusi tikai bērnu fantāzija!
Šis stāsts ir ļoti sens. Tas notika kaut kad tad, kad ēkā, kas redzama nedaudz zemāk atradās bērnu sanatorija “Gaujaslīči” netālu no Cēsīm. Šobrīd tur saimnieko Svētās Ģertrūdes Evanģēliski Luteriskā draudze.
Tātad, Kad mani mazu puisēnu aizveda uz šo veselības veicināšanas iestādi – sanatoriju “Gaujaslīči”, visai drīz no citiem bērniem es uzzināju, ka zem ēkas, kurā atradās sanatorija dzīvo ‘viņš (tas)’. Daži, kas bija pietiekami drosmīgi esot redzējuši viņa acis tumsā, kad ieskatījās caurumā zem ēkas pamatiem.
Parasti gan bērni centās apiet šo caurumu ar līkumu.
Taču reiz es pamodos no pamatīga trokšņa. Mana guļamtelpa atradās 2.stāvā. Pirmajā stāvā atradās guļamtelpas sīkajiem (apm. 3-5 g.v.). No turienes tad arī nāca tas briesmīgais troksnis. Bērnu izmisuma un baiļu spiedzieni un raudāšana.
Saprotams, mēs jau arī nebijām nekādi lielie. Vecums no 10 līdz 15, tāpēc, dūšas mums nepietika, un neviens negāja skatīties lejā, lai uzzinātu, kas tur notiek?
Taču no paša rīta viss noskaidrojās – mazo bērnu guļamtelpā bija ienācis ‘tas’. Esot pastaigājis starp gultām, tad aizgājis uz spēļu istabu.
Kad nekavējoties aizgājām uz spēļu istabu atradām tur nelielu nekārtību. Parasti pirms gulēt iešanas mums bija jāsakārto rotaļlietas. Bet tajā rītā tur bija neliels juceklis, it kā tur kāds būtu kaut ko meklējis.
Un te nu gan fakts, kuru redzēju pats ar savām acīm – lielajos plastilīnā pikučos, kas atradās tiem paredzētajās kastēs, bija redzami skaidri ļoti lielu priekšzobu nospiedumi. Ne gluži tik lielu zobu, kādi ir zirgam, bet vismaz 2x lielāki, kādi ir cilvēkam.
Izsecinājām, ka ‘tas’ pēc sīko guļamtelpas ir iegājis spēļu istabā, un pavandījies pa rotaļlietām, ir arī pagaršojis – plastilīnu.
Vēl liecība – kad biju saķēris nelielu infekciju, un tiku uz nedēļu ievietots šīs sanatorijas izolatorā – pa logu pāris reizes redzēju kādas dīvainas būtnes rosīšanos pa tuvējo mežu. To norakstu uz halucinācijām, kas radušās no augstas temperatūras.
Bet kas lika visa 1. stāva bērniem panikā brēkt? Šis jautājums mani urda visu šo laiku!
Tas patiešām ir reāls! Mēs ar čomu runājamies es ieraudziju šo būtni mana seja bailēs saviebās čoms paskatijās uz mani uz ko es skatos ar tādu izbīli tad viņš paskatijās tajā virzienā uz kuru manas acis ir pavērstas tad mēs saskatījāmies un pilnā rīklē bļāvām aiz bailēm un laidāmies. Kā par neražu man ritenim bija uzlikts 21. ātrums bet nebija problēmas ar rāvienu uzsākt braukt aiz bailēm. Čoms netalu dzīvoja no tās vietas un viņam vajadzēja laist mājās bet viņam bija bail pa to ceļu braukt uz mājām viņs teica ka gaidīs kādu mašīnu un tad brauks reizē ar to 
Tas bija kādos 16 gados kad mēs neko nelietojām un šamais atradās aptuveni 15 metrus no mums viņš sķērsoja ceļu un ieskrēja mežā. Žēl ka tajos laikos nekādi fočiki telefonos nebija, bet ko tas līdzetu jo aiz izbīļa pirmā lieta kas ienak prātā ir mukt. Ja arī būtu bilde tad mūsdienās to saukātu par fotožopu 
un pārvietojās uz divām kājām spalvas bija vairāk melnas nekā brūnas. Šad tad šo gadījumu atceros izstāstu draugiem , bet viņi tikai pasmejas 
Es precīzi atceros to vietu kur tas notika vienreiz pat tur ar mašīnu pa nakti aizbraucu lai papētītu kas apkārtnē darās. Diez vai vēl šāda iespējā dzīvē būs kautko tādu redzēt 
Ja kāds netic piesakos iziet melu detektora pārbaudi ja kāds var nokārtot 
Reti kurs ko tadu ir redzejis un procents ka ieraudziis ir tuvu nullei. Man bija tada iespeeja. Super. Kko tadu var nejausi nofocet , bet ne jau tu tur sedesi un speciali fotografesi. Dazreiz domaju un nozeloju kapec vinju neizsekojam un nepapeetijaam tuvaak, bet varbut mus saplositu gabalos. Jaa un vins staiga uz divaam kajam gluzi kaa cilveks tik daudz daudz razenaaka auguma. Tumsi bruns, gandriiz melns, biezs apmatojums. Varetu but uz kadiem 3m gars.
