Stasts 214

Emilam loti patika braukt pie savas omites uz meza majinu.Kadu vasaras ritu Emils bija gatavs doties cela uz omites majam . Bet jau cela vidu vins acerejas ka ir aizmirsis savu milako mantinu klaunu . Pie omites vins atbrauca loti nobijies , tikai nevienam nestastija par savu noslepumaino klaunu jo baidijas . Velu vakara Emils ar omiti likas pie miera. Emils bija jau gandriz iemidzis kad dzirdeja skanas no beniniem .

Vins piecelas panema kabatas lukturi un gaja uz beniniem. Tur vins redzeja , savu mazo klaunu ar nazi. Tad klauns iesmejas skala balsi . Ha ha ha , Teu nevajadzeja mani atstat vienu maja . Klauns piegaja pie Emila un iedura nazi mugura un galva . Tad vins panema zagi un sazageja vina galvu uz pusem un apeda vina smadzenes. No rita kad omite pamodas uz sienas ar asinim bija rakstits es gaidisu jaunu saimnieku un uz zemes mazais klauns