Š - Šausmu
S - Stāsts
Tagad, kad esmu piesaistījis jūsu uzmanību es jums izstaštīšu ne - klasisku šausmu stāstu par Olgaru.
ps - stāsts manis izdomāts. Un vēl kas - lūk, te ir otrā daļa http://spoki.tvnet.lv/mistika/SS-2/673531
Šs13
133
15
Olgars bija parasts 16 gadīgs zēns, kurš aizrāvās ar nummeroloģiju. Pirms stāstu tālāk, man jums būs jaizklāsta 3 nozīmīgi skaitļi, kuri šajā stāstā būs daudzreiz pieminēti.
13 - To zin visi. Velna, sātana skaitlis, kurš apzīmē ļaunu un no kura māņticīgie ceņšas izvairīties.
666 - To zin retākas ļaužu masas. Daudzi teiks, ka tas apzīmē illuminatī un, iespējams, tā arī ir. Tas arī ir velna un sātana skaitlis.
33 - ko jūs domājat par šo? To reti kāds zin, jo tas reti tiek izmantots. Tas simbolizē pilnību un laimi un to izmanto brīvmūrnieki. 33 pakāpes, 33 vajag 33 gadu vecumu - viņi ir ar to kā apsēsti.
Tātad Olgars aizrāvās ar nummeroloģiju. Viņš arī pārzināja simbolistiku un mitoloģiju un tāpēc varēja mierīgi domāt par spokiem un dēmoniem. Bet viņa specialitāte bija ļaunie gari.
Viss sākās kādā helovīnu priekšvakarā. Viņš, ar māti, dekorēja māju un, būdams apsēts ar nummeraloģiju un mitaloģiju, gribēja māju pasargāt no ļaunajiem gariem, tādēļ viņš pie durvīm piestiprināja skaitļus 3 un 3. Kopā - 33! (To iegaumējiet).
Viņš izdekorēja arī pārējo māju ar tādiem pašiem skaitļiem, bet, ak vai, - bija izgriests nepāra skaits trijnieku! Tā nu pēdējo, kuru viņš piestiprināja pie toletes durvīm (arī šo iegaumējiet), viņš atstāja vienu pašu. Tad Olgars, vēl būdams bērns, paņēma savu konfekšu grozu un devās īsā pastaigā ap rajona ēkām.
Reklāma
Viņš atgriezās pie savas mājas pēc 10 min un pirmais, ko viņš ievēroja bija pazīstamais skaitlis - 666 uz durvīm!
-kā tas varēja notikt?- viņš nodomāja, bet tomēr atvēra durvis un iegāja iekšā. No augšstāv viņu sauca māte -
-Nāc šurp un nolaid ūdeni toletē. Man te gadijās viens liels klucis.
Olgars kāpa augšup. Apkārt lūkodamies, viņš redzēja tos pašus skaitļus, kurus uz durvīm. Pakāpieni lēni čīkstēja zem viņa svara. Olgars skatijās augšup. Kāpņu gala veidotais horizonts lēni gāja lejup. Skatienam pavērās vannasistabas durvis. Uz tām pirmais cipars - 3, bija palicis (atšķirīgi no cipariem pārējās vietās), bet klāt bija nācis cits cipars - 1. 13!
Olgars līdz nāvei pārbijies piegāja pie durvīm.
-Māte mani āzē. Viss būs labi.
Viņš lēni pavēra kliņķi. Tas sāka drebēt. Olgars to pavēra līdz galam. Un tad ātri atrāva durvis vaļā. Pirms notika neizbēgamais viņš paspēja bilst vēl 2 vārdus -
-Ak diev...!
Un tad tas notika. Nē, viņš nenomira - 2 tonnas urīna, fekāliju un netīra ūdens sajaukuma uzgāzās viņam virsū!
Pēc 10 sekundēm viņš atjēdzās. Ūdens bija izsitis logus, izlauzis durvis un noskalojis Olgaru pa kāpnēm, un caur izlaustajām durvīm.
-viens, divi, trī...
Un tur tie bija - 3 zombiju tērpos pārģērbti pusaudži ieleca pa logu, paslīdēja uz pretīgās masas klātās grīdas, izvēmās un iznesa televizoru. Olgars ātri uzskrēja augšā pa kāpnēm, nelikdamies ne zinis par sevis piesauktajiem vandāļiem, un pavēra aizcirtušās vannasistabas durvis. Viņš nebija gatavs tam, ko ieraudzīja.
Uz poda sēdēja viņa mātes lieluma fekālija, bet brīdī, kad viņš ienāca tā piecēlās un atklāja zem sevis esošo, šausmīgo radījumu. Tur atradās viņa māte - ar galvu pa priekšu iebāzta podā. Brīdī, kad Olgars piegāja tai klāt, viņš sajuta kādu aiz muguras viņu ceļam uz poda pusi. Tad viņš atkal ieraudzīja preīgo šķidrumu, jo viņa māte pēkšņi noskalojās lejā. Tad viņš sajuta poda cauruli apņemam kaklu, un tad arī plecus. Tajā brīdī viņam sāka trūkt elpas un viņš sāka laist plaušās gaisu. Tajā brīdī viņš kaut ko atcerējās -
Visi uzraksti - skaitļi - bija uzskrebti ar fekālijām. Tas neko nepalīdz, bet izskaidro šo radījumu - dēmoni pieņem tā veidolu, ar ko ir uzrakstīts demoniskais skaitlis - šajā gadījumā - fekālijas. Visticamāk māte gribēja Olgaru izjokot uzrakstot uz sienas kādu no viņa skaitļiem ar fekālijām. Diemžēl viņa nepārzināja nummeroloģiju un uzrakstīja nepareizo skaitli.
Tajā brīdī viņš juta ūdeni apņemam visu ķermeni -
-tas ceļas augšup.
Viņš vēl ieelpoja ūduni trīs mokošas sekundes, līdz vairs nejuta žņaudzošo kaku dēmonu tvērienu. Tie ir ieņēmuši šo māju. Tie ir to ieņēmuši mazāk kā 10 min. Pilsētu tie ieņems dienā. Valsti gadā. Pasauli gadsimtā.
Tie ir arī mūsu iekšējie dēmoni. Ar tiem ir jācīnās. Jūs man par šo rakstu ielikāt mīnusu to pat neizprotot, bet tas jums nelīdzēs cīņā pret dēmoniem. Es negribu lai jūs sākat ticēt dēmoniem - tieši otrādāk, bet es gribu lai tu sāc mācīties, kačāties, iegūsyi labāku draugu un sāc dzīvot. Jūs ielikāt mīnusu, bet necīnijies ar dēmoniem. Pārlasi rakstu vēlreiz. Tev tas ir jaizprot lai tu varētu to ievērot.
Tev patiks šie raksti
