Plkst: 15:00. Dzirdam, ka pa kāpnēm kāds staigā. Es aizeju paskatīties, bet tur - lidojošs, melns vīrs. Bez sejas. Es kliedzu, kā maza meitene.Viņam līdzi bija asiņains cirvis. Vins atnāca un iezvēla man ar cirvja kātu - es atslēdzos. Vismaz man tā stāstija draugs. Draugu ar izrubija, bet viņam vēl pie tam mugurā iedūra nazi. Kad pamodos, izsaucu mentus un izstāstiju visu kā bija. Ments tam neticēja. Bet sākās izmeklēšana. Kad es uzrastīju, ko biju redzējis - policists kuram devu papīru - Nokrita uz zemes un nomira.
Nākamā diena: Draugs šodien ir izslaists no slimnīcas. Mums abiem ir ļoti bail. Tad es ieraudzīju to pašu zīmīti uz grīdas. Tur bija rakstīts, ka viņš atnāks otreiz, bet ar smagākiem ieročiem. Es nobijos. Piezvaniju mentiem - Šie savāca pie sevis. Draugu arī. Naktī viņš atnāca vēlreiz. Ja ments nebūtu pamanījis, ka manī ir ielaistas 12 lodes, bet draugā tikai 5, mēs būtu miruši. Pašlaik guļu slimnīcā. Pēc 3 mēnešiem solās izlaist. Pie mūsu durvīm un iekšā palātā stāvēja 3 menti (kopā 6).
Paldies dievam viņi bija 24/7.
Nākamajā rītā es pamodos un ieraudzīju, ka draugs ir miris no spēcīga sitiena pa galvu. Pie drauga gultas bija atstāta zīmīte. Tur bija rakstīts, ka...
Nākamā daļa - Drīzumā.
