Reiz apkopēja tīrija operu. Bija jau vēls. Kad pulkstenis sita divpadsmit, pēkšņi atvērās klavieres un uz tām sāka spēlēt balti cimdiņi... Nākamajā dienā apkopēja izsauca policiju. Pilicisti pie klavieru vāka piesēja striķīti. Naktī policisti skatās – atkal atnāk baltie cimdiņi un sāk spēlēt. Tad policisti parauj striķīti, un klavieru vāks aizcērtas ciet. Viens balts cimdiņš paliek iespiests un no tā sāk tecēt asinis. Nākamajā vakarā apkopēja skatās izrādi un redz kādai operdziedātājai uz vienas rokas tādu pašu cimdiņu, bet otru roku apsaitētu.
Vienu laiku R. pilī bijis kurinātājs, kas slēpis kreiso roku. Reiz, kad viņš bēra krāsnī ogles, māceklis ieraudzīja, ka kurinātājam kreisās rokas nagu vietā ir asas žiletes... Māceklis ļoti pārbijies un redzēto izstāstījis pils direktorei. Bet naktī, kad māceklis gulējis, pie viņa atnācis kurinātājs un teicis: "Tas, ka tu atklāji manu noslēpumu, vēl nebūtu nekas, bet tas, ka tu to izpaudi, tev būs jānožēlo..." Un ar saviem asajiem nagiem kurinātājs pārgrieza māceklim kaklu
Dzīvoja reiz bagāts kungs, kurš karā bija pazaudējis kāju... Pēc kara kungs lika sev uztaisīt jaunu kāju – no zelta. Bet ilgi kungam tā neiznāca dižoties, jo viņš drīz vien nomira. Pirms apbedīšanas kāds kalps nozaga zelta kāju, domādams, ka kapa tāda bagātība nav vajadzīga. Jau pirmajā naktī pēc bērēm kungs ieradās pie kalpa un teica: "Atdod manu kāju! Atdod manu kāju! Atdod manu kāju! Atdod manu kāju! Atdod manu kāju!
