Spoku stāsti.0

Tas notika apmēram pirms diviem gadiem vasaras vidū,kad ar draugiem strādāju netālu no saviem laukiem,bijām ieplānojuši palikt tur pa nakti.Diemžēl vecmāmiņa un vectētiņš jau kādu laiku vairs nav starp mums,tapēc paņēmu no brālēna mājas atslēgas un devāmies turp.Bija pienācis vakars un devāmies gulēt.kad pēkšņi nakts vidū pamodos no dīvainas sajūtas,itkā kāds uz mani skatītos.Viesistabas vidū ir tāds vecs krēsls un kurā vecmāmiņa parasti sēdēja un skatījās tv.Tad nu es paskatījos uz to pusi un redzēju kā viņa tur sēž un vectētiņš stāv viņai blakus turot roku uz pleca,abi skatījās uz manu pusi.Samiegojies,pārbijies un nošokēts pagriezos uz otriem sāniem un aizmigu.No rīta draugi man neticēja un par mani tikai pasmējās,lai gan pēc mana stāsta paši izskatījās sabijušies :D

Tas notika ļoti sen,bet es to atceros kā šodienu.Man bija apmēram pieci gadi un zinu,ka bērniem ir laba fantāzija,bet tas viss likās pārāk reāls.Stāsts ir šāds..Dzīvojām dzīvoklītī maskačkā.Man bija sava istaba un mammas un tēta istaba bija tur pat aiz sienas.Mana gulta bija tieši pretī durvīm.Kādu nakti,kad pamodos redzēju,ka durvis ir atvērtas (parasti uz nakti bija aizvērtas) un uz mani no koridora skatījās divas sarkanas acis.Zinu,ka skan truli,bet tā bija!Es biju kā sastindzis.Nevarēju ne pakliegt ne pakustēties,laiks likās kā apstājies nezinu cik ilgi pavadīju tādā stāvokli,bet pēkšņi atkal iemigu vai zaudēju samaņu.Nezinu,vai tas bija kaut kāds maskačkas spoks vai kas,bet man prieks,ka tur vairs nedzīvoju.Tagat man ir bail no tumsas...