Vairāk rakstā ir minēts par pašu traģēdiju, nevis par spokošanos. Būšu priecīgs, ja raksts spēs lasītājus ieinteresēt. 
1882. gadā, kad kuģis bija pabeigts, Vilijams ar saviem dēliem varēja tikai lepoties ar to, ko ir paveikuši. Kuģis tika nosaukts par "The SS Valencia", kurš tika uzbūvēts kā pasažieru kuģis ar maršrutu starp Kaliforniju un Aļasku. Bet vai kāds no tiem, kas smagi strādāja pie kuģa būves, varēja paredzēt tās šausmas, kas notika ar šo kuģi?
Kādā saulainā dienā, 1906. gadā, kuģis attauvojās no San Francisko. Tas nebija kuģa ierastais maršruts, jo māsas kuģis SS Pueblo atradās dokos un nevarēja nekur doties, tāpēc SS Valencia aizstāja to reisā no San Francisko uz Sietlu. Kuģis atgāja 20. janvārī un uz klāja atradās 65 apkalpes locekļi un vismaz 108 pasažieri. Viss ritēja gludi, līdz 21. janvāra rītā sāka pasliktināties laikapstākļi.
Cilvēku kliedzienu pavadīts, kuģis uzskrēja uz rifa. Kuģim uzreiz radās milzīgs caurums korpusā, pa kuru smēlās iekšā ūdens. Kapteinis nedomājot pavēlēja visiem pamest kuģi, jo kuģi vairs nebija iespējams glābt. Bet panikā jau 6 no 7 glābšanas laivām bija nolaistas pirms kapteiņa pavēles. 3 no tām apgāzās, iemetot cilvēkus jūrā. Tika nolaista arī pēdējā laiva, kamēr tajā pašā brīdī apgāzās arī pārējās divas.
12 vīriem izdevās tikt līdz patvērumam, bet tas vēl nav viss, trīs no viņiem tika ierauti atpakaļ. Pārējie deviņi, kuri bija tikuši krastā, pie kraujas noorganizēja glābšanu, savādāk vēlāk būtu kritizēti, ka nav centušies palīdzēt pārējiem.
Trīs kuģi tika izsūtīti glābšanas darbos tumšajā naktī. Tikai 24. janvāra rītā kuģis SS Queen sasniedza katastrofas vietu. Laiks bija pārāk slikts, lai piekļūtu klāt SS Valencia, kurš bija uzsēdies uz sēkļa, tāpēc kuģis SS Queen uzstādīja glābšanas staciju uz sauszemes. Glābšanas komanda uzsāka glābšanu no sauszemes, jo laiks bija pārāk slikts un vienīgā iespēja piekļūt kuģim bija no krasta. Bija atlikušas divas glābšanas laivas, bet pasažieri atteicās tajās kāpt iekšā, jo, ja no sākuma apgāzās, tad kāpēc gan lai tagad kaut kas mainītos? Viņi uzskatīja, ka viņu glābiņš ir klāt, bet liktenim bija citi plāni.
Vēlāk ieradās arī kuģis SS City un uzsāka meklēt izdzīvojušos. No sākuma viņi atrada vienu no pēdējām divām glābšanas laivām ar 18 izdzīvojušajiem. Vēlāk izdevās atrast arī otru laivu ar tikai 4 izdzīvojušajiem. Kopumā oficiālais bojā gājušo skaits ir 137 personas.
Piecus mēnešus pēc smagās traģēdijas kāds zvejnieks redzējis peldam glābšanas laivu ar 8 skeletiem pie klints, netālu no alas. Tā bija tā pati vieta, kur SS Valencia uzskrēja uz rifa.
1910. gadā Sietlā tika ziņots, ka kuģis SS Valencia ticis redzēts Pachena punktā. Jūrnieki vēl šodien apgalvo, ka viņi var redzēt brīnumu tvaikoni, kas dreifē tuvu rifam un vēl aizvien pastāv teorijas par šo spoku kuģi.
1933. gadā tika atrasta glābšanas laiva numur 5. Tā mierīgi peldēja un izskatījās kā pavisam jauna, pat krāsojums izskatijās svaigs, laivai nebija ne skrambiņas. Bet nevienas ziņas par katastrofā bojā gājušajiem pasažieriem. Šī ir tā laiva, kura pēc katastrofas tika uzskatīta par bezvēsts pazudušu. Sanāk, ka glābšanas laiva tikusi atrasta tikai pēc 27 gadiem kopš notikuma brīža.
