Ja patiks būs arī otrā daļa.
***
Reiz dzīvoja kāda ģimene.Viņi vislaik bija kopā,līdz vecākiem vajadzējā braukt kādā seminārā.Meitai kurai bija tikai 6 gadi bija jāpaliek mājā.Māte teica,ja ir garlaicīgi tad lai paskatās televizoru,bet ja paliek bail tad lai paliek roku aiz dīvāna,un roku palaizīs sunītis.Vecāki aizbrauca projām un meitenīte palika viena mājā.Viņai palika garlaicīgi un viņa paskatījās televizoru.Tur rādīja par kādu maniaku kurš ir izbēdzis no cietuma.Meitenītei palika bail,un viņa palika roku aiz dīvāna,un to palaizīja sunītis.Pienāca tumsa un meitenīte aizgāja gulēt.Naktī viņa pamtodās no trokšņa,likās,ka pil krāns.Nekas cits neatlika kā iet un aizgriezt krānu.Kad viņa iegāja vannasistabā viņa ieraudzīja,ka sunītim ir nogriezta galva,un uz spoguļa ar asinīm rakstīts-Ne vienmēr sunītis būs tas,kas nolaizīs roku...
***
Vēlu vakarā kādā mājā daži zēni un meitenes bija sapulcējušies uz viesībām.Ielas galā bija kapsēta,un visi runāja par to,cik tas ir biedējoši.''Nekad nestāviet uz kapa,kad ir tumšs,''viens no puikām teica.''Tas,kas tur guļ,jūs sagrābs un ievilks iekšā.'' "Tas nevar būt'',iebilda kāda meitene.''Tā ir tikai māņticība.'' ''Es tev iedošu dolārtu ,ja tu uzkāpsi uz kapa,''rosināja zēns. ''Kapi mani nebiedē,es varu to izdarīt kaut vai tūlīt.'',meitene sacīja.Puika iedeva viņai savu nazi . ''Iedur šo nazi zemē un kapa,tad ,mēs zināsim,ka tu tur esi bijusi.'' Kapsēta bija ēnaina un nāvīgi klusa.Viņa izvēlējās kapu un uzkāpa uz tā.Ātri noliekusies,meitene iesprauda nazi zemē.Viņa jau grasījās steigties prom,taču sajuta,ka netiek ne no vietas.Kaut kas viņu turēja.Viņa vēlreiz mēģināja izrauties,taču uz priekšu netika.Meitene bija pārbijusies līdz nāvei.Kad ilgāku laiku no meitenes nebija ne vēsts,pārējie nolēma doties meklēt.Bērni atradi meiteni pārkritušu pāri kapam.Pati nemanīdama,viņa bija izdūrusi nazi cauri saviem svārkiem.Tas bija tikai nazis,kas viņu turēja.Meitene bija mirusi no bailēm.
-
