Mani uz šo rakstu pamudināja MONTANNA tātad paldies viņai un plusi viņas rakstam Aizspogulija.
Kad mēs ar ģimeni bijām Londonā atrakciju parkā mani ieslēdza Spoguļtelpā.
Es tumsā centos atrast izeju, taču nespēju. Tad es sāku kliegt lai mani izlaiž laukā. Tomēr man nesadzirdēja. Tad es sāku skatīties spogulī un ieraudziju durvis es gāju uz tām bet ieskrēju spogulī. Tad es dzirdēju smieklus es pagriezos un redzēju savu atspulgu smejamies. Es nodomāju itkā šodien es nēesmu dzēris, njam dīvaini. Tad man sagribējās ēst un es pamanīju lielu galdu ar dažādiem ēdieniem. Es gāju tam klāt un atkal ieskrēju spogulī. Tad es sapratu ka ši telpa ir domāta lai cilvēku muļķotu taču tas ko es redzēju nebija ilūzija telpā nekādu durvju un galda nebija. Tad es ļoti rūpīgi sāku skatīties spogulī uz sevi. Tā bija ļoti dīvaina sajūta, itkā kāds mani vērotu un gaidītu izdevīgu momentu lai mani ievilktu spogulī un pats iznāktu ārā. Tad es kabatā atradu enerģijas batoniņu. Es sāku to grauzt. Pēc kāda brīža sakoja uzsitiens pa roku un batoniņš lidoja tieši pretīm spogulim. Batoniņš bija redzams otrā spoguļa pusē. Mans atspulgs to pacēla, notīrija un apēda. Es nodomāju wow labs, bet pie reizes es sapratu ka tas ir ļoti dīvaini. Bet tad es aizdomājos kas varēja izsist man no rokas batoniņu. Es uzmanīgi paņēmu no kabatas gāzenes CO2 baloniņu un apgriezos. Tur neviena nebija. Hnmmm ļoti dīvaini. Pats dīvainākais kas ar mani noticis. Tad mans atspulgs aizgāja uz gultu un sāka kautko drātēt. Tad es sāku ņirgt . Es smējos ļoti skaļi. Pēc tā es sāku vāļāties pa grīdu, nezinu kapēc bet es nebiju spējīgs piecelties. tās ir divdesmit minūtes no stundas ko es tur starp spoguļiem pavadīju. brrr baisi. Nākamajā dienā es atkal pakāsu batoniņu un nokniebos. Tātad secinājums spogulis varētu būt nākotnes zīlēšanas ierīce.