Mums visapkārt pastāvīgi ir apmēram 30 000 smaržu. Tās nosaka cilvēka izjūtas un labsajūtu.Tāpat kā pirmatnējais cilvēks, arī šodien mēs instinktīvi paostām ēdienu un dzērienu.
Cilvēcei attīstoties, cilvēki apzināja augu smaržu iedarbību un sāka tās mērķtiecīgi lietot. Jo īpaši ēģiptiešu augsti attīstītā civilizācija plaši izmantoja augu smaržas, lai radītu labsajūtu dvēselei un ķermenim.
Visas senās, lielās reliģijas, kā arī mazās ticības kopienas vai sektas pārņēma kvēpināšanas metodi, lai stimulētu izjūtas ar smaržu palīdzību. Mūsdienu rietumu un austrumu baznīcās lieto līdzīgus aromātus kā Senās Ēģiptes un citu Austrumu zemju kultūrās.
Visas Austrumu senās ciltis dažādām vajadzībām izmantoja smaržvielas un kvēpekļus. Antīkajā Grieķijā labu aromātu uzskatīja par dievu klātbūtnes apliecinājumu.
Līdz ar Romas impērijas paplašināšanos, tirdzniecības attīstību starp valstīm, kā arī jūrasbraucēju meklējumiem pēc jauniem smaržu un garšvielu avotiem pa visu pasauli izplatīijās ne vien smaržas, bet arī to lietošanas metodes.
Īpaši spilgti mēs atceramies smaržas no mūsu bērnības. Cilvēki vienu un to pašu smaržas aromātu var novērtēt dažādi, jo katram ar to saistās sava pieredze un atmiņas. Ja nav iespējams izvairīties no nepatīkamām smaržām, veidojas stress.
Sievietēm piemīt labākas smaržas atšķiršanas spējas nekā vīriešiem, un viņām nepieciešama mazāka deva, lai smaržu apzināti aptvertu.
Dienas pirmajā pusē cilvēki spēj saost mazāk nekā pēcpusdienā vai vakarā.
Pat spermatozoīdi ceļā uz olšūnu seko pa smaržu pēdām.
Daži aromāti spēj uzlabot atmiņu, koncentrēšanās spēju, citi tūrpretī ļauj vieglāk atslābināties.
Daži piemēri:
1.) dusmas un īgnumu mazina rožkoks, sandalkoks, mirte;
2.)pret depresiju- baziliks, īriss, kumelīte, greipfrūts;
3.) panika-jasmīns;
4.) smadzeņu darbības spēcināšanai- timiāns, rozmarīns;
5.) atmiņas uzlabošanai- citronzāle, melisa, izops.
