Sieviete apstādina preču vilcienu.17

Sieva ātri vien par visu uzzināja. Viņas reakcija bija dabiska, kā jau jebkurai sievietei: lai saglābtu ģimeni, viņa nolēma dzemdēt bērnu. Tas bija risks. Mediķi viņai bija lieguši dzemdēt. Būdama ārste viņa lieliski saprata, cik vērienīgi riskē, taču no tā atteikties nevēlējās. Laimīgais vīrs nēsāja sievu uz rokām, un kādu brīdi pat nepievērsa uzmanību mīļākajai.

Sieva dzemdēja brīnišķīgu meitenīti, bet dzemdības bija ļoti sarežģītas. Māti izglābt tomēr neizdevās.

Jaunais tēvs bija satriekts. Pēc bērēm viņš ilgi nevarēja atjēgties. Mazulīte visu šo laiku atradās vecmāmiņu aprūpē. Taču atraitnis nespēja ilgi sērot. Drīzumā pie horizonta atkal parādījās mīļākā. Viņa bija patiesi laimīga. Taču pilnīgai laimei traucēja mazulītes klātbūtne.

Kādu dienu tēvu steidzīgi izsauca uz celtniecības objektu. Nebija neviena, kam atstāt meitenīti, un nācās viņu uzticēt pamātei.

Nogaidījusi, kad vīrietis aiziet, pamāte ielika bērnu ratiņos, devās dzelzceļa virzienā un atstāja viņu tieši uz sliedēm.

Tieši tajā dienā preču vilciena brigāde steidzās atgūt ceļā zaudēto laiku. Kad mašīnists uz sliedēm ieraudzīja sievieti, kura nereaģē uz vilciena svilpieniem, viņš nobēra veselu lērumu ar trīsstāvīgiem vārdiem. Taču sieviete jaušami netaisījās iet prom no sliedēm. Un vispār viņa uzvedās stipri dīvaini. Viņa lēni vicināja lakatu, aicinādama, lai vilciens apstājas. Kad vilciens apstājās un brigāde izkāpa no lokomotīves, sieviete baltā kleitā, ar baltu lakatu un baltās čībiņās klusēdama rādīja uz sliedēm. Mašīnisti ieraudzīja, ka uz sliedēm atrodas jaundzimušais. Viens no viņiem pacēla meitenīti no sliedēm, un stāvošā sieviete pasmaidīja. Tad viņa dzelzceļnieku acu priekšā izgaisa.

Nokļuvuši tuvākajā stacijā, viņi, izstāstīdami šo gadījumu, mazuli nodeva milicijā. Tieši tobrīd ar iesniegumu par bērna pazušanu bija ieradies tēvs. Viņš atgriezās mājās, kur nesastapa nedz meitu, nedz mīļāko. Izmeklēšanā ātri vien noskaidrojās, ka mīļākā gribējusi atbrīvoties no bērna. Ekspertīze atzina viņu par psihiski slimu un norīkoja sievieti uz piespiedu ārstēšanos slēgtā stacionārā.

Mašīnistu stāstītais patiesi satrieca tēvu. Kad dzelzceļnieki izstāstīja par sievieti, atraitnis saprata, ka uz sliedēm stāvējusi viņa sieva. Balta kleita, balts lakats un baltas čībiņas viņai bija bēru dienā. Kādā veidā mirusī sieviete divus mēnešus pēc šiem notikumiem spēja izglābt meitu? Šim jautājumam tā arī nav atbildes. Visa informācija par šo gadījumu ilgi bija slepena.