Tā nu jau no senatnes līdz mūsdienām daudzi saka, ne visi, ka prāts vai sirds ir pār skaistumu. Ka "itkā" labāks ir prāts nekā skaistums....
Tā nu es itkā tam piekrtu, savā ziņā, bet skaistums arī ir ļoti nozīmīga lieta manās un daudzu citu acīs. Jo, piemēram, ko tu pirmo parādīsi draugiem, ģimeie, radiniekiem. Ne jau smadzenes un, ko tik viņas spēj, un, ko viņas zin, vai to cik viņa mīļa, dāsna u.tml., bet gan radinieki, draugi un citi ieraudzīs, kā viņa izskatās, kā ģērbjas, kāda seja, viduklis u.tml. Tas pats attiecas uz zēniem, nejau citi ieraudzīs, ka daiļavai blakus stāvēs ļoti gudrs cilvēks, inteliģents, kurš daudz pastāstīs par kko., piemēram, kosmosu, vai to, ka viņam tik liela un mīļa sirds, bet gan pirmais, ko ieraudzīs būs viņa izskats, drēbes u.tml.
Tādēļ man ļoti patīk "anekdote", kas ir kā ļoti, ļoti spoža un patiesa manās acīs:
*Sirds:" Izskatam nav nozīmes!", prāts : "Ko tu dirs?!"
Nesaku jau, ka jāsatiekas, vai jāapprec līdziniece Amerikāņu bārbijai, kurai patīk tikai iepirkties un uz jautājumu, kur atrodas Eiropa, viņa pateiks, ka Parīzē...
Ko Jūs domājat par šo, prāts/sirds vai izskats vai kautkā savādāk?
(nezināju kur likt, tps liku pie Mistika 
)
