Senais inku pareģojums – ko mums ir sagatavojusi evolūcija?
Senais Inku pareģojums #36
124
2
Septītā atklāsme māca mums to, kā nodrošināt apzinātu evolūciju - vienmēr ir jābūt modram un jāievēro katra zīmīgā sakritība, katra pasaules sūtītā atbilde. Šī atklāsme māca atcerēties, ka lietas, kas iekrīt mums acīs, un galvā ienākušās domas var būt sūtītas mums kā atbildes uz mūsu uzdotajiem jautājumiem. Tas mazliet līdzinās peldēšanai pa straumi. Lai kas arī nenotiktu, notikumi beigu beigās aizved mūs līdz atbildei. Sapņi sniedz mums atbildes un norādes. Ceļā satiktie cilvēki netieši mums norāda virzienu. Cīņa ar straumi tikai apgrūtina izziņas procesu. Septītajā atklāsmē teikts, ka mēs bieži vien neievērojam pravietiskas domas. Lai tās nepalaistu garām, jāieņem novērotāja pozīcija. Kad prātā ienāk doma, vienmēr sev jājautā: kādēļ man radās šāda doma? Kāpēc šī doma mani apciemoja tieši šajā mirklī? Kāda saistība tai ar manu dzīves uzdevumu? Novērotāja pozīcija ļauj mums kontrolēt notikumu gaitu. Tā iekļauj mūs evolūcijas ritmā. Mums vienmēr ir skaidri jāsaprot noteiktajā dzīves brīdī mūsu priekšā stāvošie jautājumi un ir svarīgi nepalaist garām norādes, kas mums tiek sūtītas sapņos, intuitīvo nojausmu veidā vai kā apkārtnē esošās detaļas, kas pievērš sev mūsu uzmanību. Mums jāuzņem enerģija un jāsakoncentrējas uz saviem jautājumiem - un tad atbilde nāks pati no sevis. Mēs izmantosim garīgo apgaismību un zināsim, kurp doties un ko darīt. Notiks zīmīgā sakritība, kas novirzīs mūs uz pareizā ceļa. Un pareizais ceļš ir ceļš pie cilvēkiem. Par to runā Astotā atklāsme.
Astotajā atklāsmē ir teikts, kā pielietot enerģiju attiecībās ar cilvēkiem. Jūs nemācāties apgūt enerģiju tikai priekš sevis, jūs mācāties visas cilvēces dēļ, lai cilvēce kopumā sasniegtu kritisko masu un spertu izšķirošo soli uz evolūciju. Astotā atklāsme runā par cilvēku attiecību ētiku, par to, kā cilvēkiem jāattiecas vienam pret otru, lai tiktu nodotas vēstis. Sākums visam ir attiecības ar bērniem. Mums vispirms jāsaprot, ka bērni ir kā bultiņas, kas norāda evolūcijas virzienu, bet, lai bērni varētu attīstieties, mums ir pastāvīgi jādod viņiem sava enerģija, neprasot par to neko pretī. Sliktākais, ko bērniem var nodarīt, ir, aizbildinoties ar audzināšanu, izsūknēt no viņiem enerģiju. Šī iemesla dēļ viņi nonāk savu scenāriju varā, bet, ja vecāki vienmēr un jebkādos apstākļos atdos bērnam savu enerģiju, scenārijs neveidosies. Bērnu skaitam arī ir liela nozīme. Ja bērnu ir vairāk, nekā pieaugušo, pieaugušie nogurst un vairs nespēj viņiem dot tik daudz enerģijas, cik ir nepieciešams. Bērni sāk sacensties pieaugošo uzmanības dēļ, tas ir, enerģijas dēļ. Šī problēma ir daudz lielāka un svarīgāka, nekā mēs esam pieraduši domāt. Mums patīk iedomāties lielas saimes, kur bērni kopā aug un gūst viens no otra, taču bērniem ir jāgūst zināšanas no vecākiem un nevis vienam no otra. Bērnam nav noteikti vajadzīga tieši vecāku enerģija, varbūt pat ir labāk, ka tā tiek saņemta no citiem cilvēkiem (vecmammām, tēvočiem, tantēm, auklītēm utt) taču, neatkarīgi no tā, kurš par bērniem rūpējas, vienmēr ir jāsaglabā attiecība: viens pieaugušais - viens bērns. Pret bērnu jautājumiem vienmēr jāizturas ar vislielāko nopietnību un meli nav pieļaujami. Jebkuru patiesību var pastāstīt tā, lai tā būtu bērnam saprotama, vajag tikai nedaudz padomāt.
Reklāma
Gadās, ka cilvēks ar apskaidrotu apziņu nostājas uz evolūcijas ceļa, taču nav spējīgs virzīties pa to uz priekšu. Viņam traucē atkarība no cita cilvēka. Kamēr mēs neesam iemācījušies izvairīties no atkarības no otra cilvēka, mēs līdzināmies "C" burtam un tiecamies uz cilvēku, kurš arī izskatās pēc "C" burta. Mēs satuvināmies, veidojas pilns aplis, mēs esam laimīgi un enerģijas pārpilni, mēs izjūtam sajūsmu un dzīves pilnīgumu, kādu mēs izjūtam, kad esam pieslēgušies pasaules avotam, taču patiesībā, tā vietā lai patstāvīgi sasniegtu pilnību, mēs ar savu nepilnīgo, līdz galam neattīstīto personību esam kļuvuši atkarīgi no citas nepilnīgas personības, tieši tāpat kā šī otrā personība ir atkarīga no mums. Mums šķiet, ka esam sasnieguši pilnību un pabeigtību, bet tā tas nav. Šī šķietamā pilnība sastāv no divām kopā saliktām pusēm, no diviem ilvēkiem, no kuriem viens dod vīrišķo enerģiju, bet otrs sievišķo enerģiju. Tā ir divdaļīga, divgalvaina personība, pie kam katra pusīte grib iegūt varu pār šo divatā radīto personību. Katrs no viņiem grib izrīkot otru cilvēku, katrs sagaida, ka otra pusīte sekos viņam, lai kur viņš arī dotos. Līdz šim ir bijis tā, ka viens no partneriem labprātīgi pakļāvās visā otram partnerim, taču tagad mēs beidzot mostamies no nomoda snauda. Neviens vairs negrib pakļauties. Mēs visi esam savstarpēji atkarīgi, taču ir pienācis atmodas laiks. Ir nepieciešams kultivēt sevī sajūsmas un pilnīguma sajūtu, kuru mēs izbaudām savstarpējas atkarības pārpilnu attiecību sākumposmā, taču šīs sajūtas ir jāpārdzīvo vienatnē, patstāvīgi, neatkarīgi no otras puses. To, kā jums pietrūkst, lai izjustu pilnību, ir jārada pašam, savā iekšienē. Tikai tā mēs varēsim evolucionēt. Kad šis posms būs noslēdzies, varēs veidot romantiskas attiecības ar tādu cilvēku, kurš arī ir nostājies uz evolūcijas ceļa.
Ikvienam cilvēkam, ko mēs sastopam savā ceļā, noteikti ir kāda vēsts, kuru šis cilvēks mums grib nodot, un mums, savukārt, ir vēsts viņam. Nejaušu satikšanos vispār nemēdz būt. Cilvēki, atbalstot viens otru, var sasniegt neticami pilnvērtīgas un piepildījumu sniedzošas attiecības. Svarīgi ir neļauties ievilkt sevi sarunu biedra scenārijā. Ja mēs paši nesāksim izspēlēt savu scenāriju, arī sarunu biedram nekas cits neatliks, kā vien atteikties no savējā. Neapzinātas viltības, kas tiek izmantotas enerģijas atņemšanai, zaudēs savu jēgu, ja jūs tās uztversiet, norādīsiet uz tām un nosauksiet vārdā. Jāliek cilvēkam saprast, ka enerģiju var saņemt bez scenārija, saskatot viņā bērnu un dodot viņam pēc iespējas vairāk enerģijas, balstoties uz mīlestību. Apzināta saruna, kuras laikā katrs nemēģina vis pakļaut sev pārējos cilvēkus, bet, tieši pretēji, palīdz pārējiem skaidrāk parādīt, kas viņi ir un ko domā - tas ir attiecību modelis, kuru drīz apgūs visi cilvēki. Par to, cik ļoti tas paaugstinās vispārējo enerģijas līmeni un paātrinās evolūciju - devītajā atklāsmē.
Devītā atklāsme. Kurp mūs ved evolūcija? Cilvēku civilizācija mainīsies. Samazināsies zemes populācija, un visi varēs dzīvot visskaistākajos un visenerğētiskākajos zemes nostūros, pie kam pasaulē tad būs daudz vairāk skaistu vietu, jo mēs pārstāsim izcirst mežus, un tie turpinās augt, uzkrājot sevī lielāku enerģijas daudzumu. Vadoties pēc intuīcijas, mēs precīzi zināsim, kas un kad ir jādara, un mūsu darbības būs saskaņotas ar citu cilvēku darbībām. Patēriņš nepārsniegs pieļaujamās veselā saprāta robežas, jo mēs būsim pārdzīvojuši aklo tieksmi pēc tā, lai mums piederētu pēc iespējas vairāk mantu. Arī pārmērīgās rūpes par savu drošību būs kļuvušas par pagātni. Nākošajā tūkstošgadē mums rūpēs pilnīgi cita veida lietas. Visi mūsu centieni būs sakoncentrēti uz mūsu personīgo evolūciju - visiem milzīgu prieku sagādās intuitīvās nojausmas un to īstenošanās dzīvē. Nebūs vairs tagadējās ārprātīgās steigas un skriešanas pa apli, jo mēs visi apzināti gaidīsim parādāmies zīmīgās sakritības.
Reklāma
Rokraksts izskaidro daudzu reliģiju būtību. Pateicoties Rokrakstam, piepildīsies šo reliģiju solījumi. Visas reliģijas palīdz cilvēkam nodibināt saikni ar augstāko enerģijas avotu. Ikviena reliģija runā par iekšējo Dieva uztveri, kas piepilda mūs un paceļ nepieredzētos augstumos. Reliģija zaudē savu būtību, ja tās vadītāji tā vietā, lai cilvēkiem mācītu, kā atrast iekšējo ceļu uz Dievu, sāk viņiem stāstīt par Dieva varu pār pasauli. Rokrakstā ir teikts, ka vēsturē laiku pa laikam kāds atrada veidu, kā var nodibināt saikni ar dievišķo enerģijas avotu, un, kad tas tā notika, šo cilvēku gadsimtiem ilgi atcerējās kā liecību, ka tas ir iespējams. Iedomājieties laikmetu, kad to apzināti darīs miljoniem, miljardiem cilvēku. Mūsu galīgais dzīves uzdevums ir enerģijas līmeņa tālāka paaugstināšana. Paaugstinoties enerģijas līmenim, pieaugs arī atomu, no kuriem sastāv mūsu ķermenis, svārstību līmenis. Matērija, no kuras mēs sastāvam, kļūs arvien vieglāka un aizvien garīgāka. Sāks notikt apbrīnojamas lietas. Veselas cilvēku grupas, kas būs sasniegušas noteiktu svārstību līmeni, pēkšņi kļūs neredzamas tiem cilvēkiem, kuru svārstību līmenis vēl nebūs sasniedzis tik augstu līmeni. Cilvēkiem šķitīs, ka šie cilvēki ir pazuduši, bet viņi vēl arvien paši sevi redzēs un jutīsies tieši tāpat, kā pirms tam, viņi vienīgi būs kļuvuši vieglāki. Atklāsme dara zināmu, ka vairums cilvēku sasniegs tādu svārstību līmeni trešās tūkstošgades laikā. Tās būs cilvēku grupas, kuras vienos nesaraujamas saites. Vēsturē jau ne vienreiz vien ir gadījies, ka cilvēki sasniedz šādu līmeni. Atklāsmē ir teikts, ka visi maiji vienlaikus šķērsoja šo robežu…
Tev patiks šie raksti
