Senā sibillas pareģojumu ala Kūmās un Kūmu salas sibilla2

Pati Kūmu sibilla jau ir mītiem apvīta persona. Nav zināms vai tāda patiešām ir bijus, taču romiešu laikos viņas kapi ir tikuši rādīti Apollona tempļa apmeklētajiem. Leģenda vēsta, ka Kūmas sibilla ir ieradusies no austrumiem. Kad Apollons tai piedāvājis izpildīt jebkuru viņas vēlmi, ja šī sieviete kļūs par viņa mīļāko, sibilla ir lūgusi tik daudz dzīves gadu cik viņai puteklīšu ir vienā saujā. Šis skaitlis izrādījās 1000 gadi. Sieviete gan aizmirsusi palūgt mūžīgo jaunību un tāpēc kļuva ar vien vecāka un sīkāka līdz no vecuma sačokurujosies tik ļoti, ka viņa tika ielikta pudelē, ko iekāruši Kūmās. Kad bērni sibillai grieķiski vaicājuši ko viņa vēlās, viņas vienīgā atbilde bijusi: "Es gribu mirt." Vergīlijs savā stāstā hronikā par Eneju piemin šo Sibillu, ka hronikas galvenais varonis viņu sastapis 700 gadu vecu un, joprojām, nevainīgu. Sibilla Enejam palīdz rast ceļu caur pazemi, kur viņam jāatrod viņa mirušo tēvu un jāpiepilda savu likteni.

Šis, protams, nav vienīgais stāsts un vēstures liecības par Kūmu sibillu. Viens no slavenākajiem ir par to kā Kūmu Sibilla pēdējam Romas karalim Lūcijam Tarkvīnam ap 500. gadu pirms Kristus piedāvājusi nopirkt 9 savas pareģejomu grāmatas par diezgan dārgu cenu. Tarkvīns viņu ir tikai izsmējis. Tāpēc sibilla 3 grāmatas sadedzināja un atkārtoja piedāvajumu par 6 grāmatām, nemainot cenu. Arī šoreiz atteikums. Sibilla 3 gramatas izmetusi pa logu un piedāvājusi 3 gramatas par oriģinālo cenu. Šoreiz, baidoties neuzzināt pareģojumus Tarkvīns piekritis. Šīš grāmatas, kuras kā runā pareģoja Romas nākotni kļuva par plašu varas instrumentu un atradās Romas kapitolā līdz 82. gadā pirms Kristus tās tika sadedzinātas Jupitera tempļa dedzināšanas laikā. 76. gadā pirms Kristus pa visu Impēriju tika izsūtītas ziņas, lai atjaunotu šīs pareģojumu grāmatas. Atjauninātās grāmatas izdzīvoja un nokalpoja līdz mūsu ēras 405 gadam -  nepilnu gadsimtu līdz sabruka Romas Impērija.