Filma "The Exorcist" nobāl salīdzinājumā ar to kas notika 1823. gada Lieldienās skaistā Šveices ģimenes mājā. Stāsts ir par vienu no retajām sieviešu kārtas viltus mesijām, Margareta Petersa, kura nespēdama sagaidīt Tā Kunga armijas ierašanos, uzsāka pati savu Armagedonu!
Petersa mājā Vildisbuhas ciemā dzīvoja atraitnis Johanness Peterss, viņa dēls un piecas meitas. 1793. gadā dzimusī Margareta bija pati jaunākā un tēva mīlule. Izlutināta un pāragri attīstījusies, viņa burtiski valdīja pār māsām, brāli un pārējiem mājiniekiem ar savādu varu, kas beidzās traģiski viņiem visiem. Jaunībā Margareta izradīja maniakālu reliģiozitāti, kas lika viņai sludināt elli un pastaro tiesu gan publiski, gan dievinošās ģimenes preikšā, kas nolūkojās viņā ar bijīgu apbrīnu, bez iebildumiem pieņemot viņas vārdus kā Dieva gribu. Izplatoties Margaretas kā sludinātājas reputācijai, viņai parādījās vairāki sekotāji. 1823. gada martā Petersu māja jau mitinājās vairāki sekotāji, kurus gaidīja briesmīgi notikumi. Margareta marta lielāko daļu pavadīja ieslēgusies istabā, lasot Bībeli un lūdzoties. Tieši pirms Lieldienām viņa mājiniekiem paziņoja, ka Armagedons nav tālu un ka par kaujas lauku pēdējai kaujai ir izvēlēta Petersu māja. Sātans acīmredzot esot apsēdis un ieperinājies mājās, kuru Margaretai ir dots izdzīt. Pēc nedēļu ilgām lūgšanām un rituāliem, starp kuriem minama sīkāku dēmonu zvērīga izdzīšana no vairākiem mājiniekiem, Margareta uzveda augšstāvā pulciņu ar cirvjiem, āmuriem un vālēm bruņotu sekotāju. Kamēr viņa pati sēžot, vadīja spirituālo cīņu ar ienaidnieku, mācekļi sāka demolēt visu apkārtējo un pat izgāza sienu. Kaimiņi šausmās lūkojās pa caurumu sienā, līdz pat ieradās varas pārstāvji, kurus Margareta nolādēja, nosaucot par Antikrista armiju. ģimeni arestēja, bet līdz ārsta slēdzienam atbrīvoja. Ja šis slēdziens tiktu izdarīts laikus, tad Margaretai un viņas māsai Elizabetei nāktos ārstēties psihiatriskajā slimnīcā. Pēc dažām dienām viņi visi atgriezās mājās, kur Margareta, uzvedusi savu divpadsmit cilvēku lielo draudzi augšistabā, apsūdzēja brāli Kasparu apsēstībā. Māsa brāli apbūra tik ļoti, ka viņš stāvēja un nepretodamies atļāva savā ķermenī iedzīt koka ķīli, tādā veidā izdzenot velnu. Pēc tam no asin;im uzbudināta Margareta pateica, ka upurēs arī pati sevi , lai sakautu nelabo. Elizabete lūdza, lai upurējot viņu, pierādot savu karsto vēlēšanos viņa sāka pati sev sist ar āmuru. Margareta piekrita, jo itkā jau ir pareģojusi māsas izvēli, un metās māsai virsū ar āmuru. Pēc otrā upura Maragreta lika sevi sist krustā, kam pārējie iebilda, bet viņā solīja ar pilnīgu Sātana sakāvi. Viņa arī pateica, ka pēc trijām dienām augšāmcelšoties un ievedīs viņus jaunā Tūkstošgadē. Šaubīgajiem mācekļiem tika piedraudēts ar mūžīgām ciešanām ellē, līdz tie piekrita. Margareta neprotestēja, kad viņas miesā iedzina naglas. Mānija bija padarījusi viņu nejūtīgu pret sāpēm. Tad viņa pavēlēja iezīt naglu sirdī, kas tika izdarīts, bet tas viņu vēl nebija nogalinājis un viņa pavēlēja iedzīt vienu galvā, kas arī viņu piebeidza. Mācekļi uzticīgi nākamās trīs dienas sēdēja pie līķiem, gaidīdami augšamcelšanos un pārējos brīnumus, bet nekas nenotika. Drīz vien ieradās varas pārstāvji un visus arestēja un māju nojauca līdz pamatiem. Pēc tam tika varas iestādes pavēlēja neko necelt Šausmu mājas vietā.
Par laimi Es dīvainā kārtā izceļos ar raksturīgu pozitīsvismu, tāpēc šādas runa tiek pavadītas ar smieklku vētru 
a pa šito nav kaut kāda dokumentālā filma uztaisīta?
