Sāras Lelles10
Apmēram pirms 10 gadiem, mana tante deva dzīvību mazai, skaistai meitenei. Viņi meiteni nosauca par Sāru. Viņa bija brīnišķīga meitene. Viņa nebija tā kā citi bērni, kurus es zināju. Kad viņai bija 2 gadi, tā vietā, lai spēlētos ar lellēm un bērnu ratiņiem, viņai patika skraidīt pa pagalmu un ķert zirnekļus. Viņa mīlēja dabu, it sevisķi zirnekļus.
Kad Sārai bija trīs gadi, viņai diagnosticēja leikēmiju. Tas nopietni nopostīja ģimenes dzīvi, kā jūs varat iedomāties. Sāra gāja cauri ķīmijterapijām un citām procedūrām, bet viņas mazais ķermenītis nespēja cīnīties pret vēzi un viņa zaudēja savu cīņu tieši pirms savas piektās dzimšanas dienas.
Tas ļoti satrieca manu ģimeni, daudzi tā arī nav to īsti pārdzīvojuši un tu nevari viņus nosodīt. Mana tante sāka bieži apmeklēt psihologu, Viņa jutās labāk, zinot, ka viņas mazajai meitenei bija labi skatoties pāri savai ģimenei.
Tante sāka atrast baltas spalvas pa visu māju. Sākumā tas bija viena spalva ik pēc dažām dienām, tad tas palielinājās līdz varbūt vienai spalvai katru dienu, bet tagad mana tante tās atrod katru dienu katrā mājas istabā. Tas lika mania tantei justies labi, zinot, ka viņas mazā meitiņa sūta viņai mīlestību no paradīzes.
Tante turēja Sāras istabu tieši tā, kā tas bija, pirms Sāra nomira. Tā kā atmiņa par savu meiteni. Pēc pāris gadiem viņi izdomāja, ka grib pārvākties, tādēļ viņi sāka tīrīt Sāras istabu. Viņi turēja visas viņas mantas kastēs jaunās mājas bēniņos. Viņi dzīvoja jaunajā mājā vairākas nedēļas un nekad vairs neatrada spalvas. Tas nomāca manu tanti tik ļoti, cik viņa mīlēja domāt, ka Sāra skatījās uz viņu no augšas.
Pēc apmēram diviem mēnešiem jaunajā mājā mana tante kaut ko dzirdēja bēniņos.
Viņa sev ieskaidroja, ka tas bija kaut kāds dzīvnieks, kas dīvainā veidā tur tika un skraidīja apkārt, nekas īpašs. Nākamajā rītā tante gandrīz aizmirsa par trokšņiem bēniņos, bet tad tas sākās atkal. Viņa nolēma uziet augšā, varbūt ieraudzīs to, kas taisa to skaņu.
Kad viņa nokļuva līdz bēniņiem, viss bija kārtībā. Visas kastes stāvēja kā iepriekš, nekādu dzīvnieku viņa neredzēja. Kad tante ātri apskatīja visu, viņa ieraudzīja kaut ko, ko mēs nekad neaizmirsīsim.
Viņas meitas lelles bija novietotas glītā līnijā un visām bija norautas galvas.
***
Paldies, ka izlasīji, būtu ļoti pateicīga, ja novērtētu rakstu ar atbilstošu vērtējumu.