Centies pamosties pats, bez modinātāja.Tikko kā esi pamodies, nekusties! Ja esi pamodies ar modinātāja palīdzību, labāk to ignorēt, lai pīkst… Galvenais, domā par sapni!!Piedomā par katru lietu, ko vēlies atcerēties. Sāc ar pirmo, ko atceries (parasti tas ir pēdējais notikums sapnī). Mēģini atcerēties, kas notika pirms tam, un vēl pirms tam, un vēl pirms tam…Ja nespēj neko atcerēties, tad pie sevis prātā skaiti mantru RAOM GAOM (rrrrrrraaaaaaooooommmmmm gaaaaaaoooommmmm… taa izstieptā veidā) līdz prātā ataust pirmās atmiņas. Tad mantru pārtrauc un atceries sapni iepriekš aprakstītajā kārtībā.Ieteicams arī sapni uzreiz pierakstīt, jo pretējā gadījumā tas var pazust no atmiņas nepilnas stundas laikā. Ja nav kur pierakstīt, tad visa nākamā stunda ir jāpavada pārdomājot šo sapni. Cilvēkam, neiemācoties atcerēties parastos sapņus, nebūs arī apzināto sapņu. Jo galvenais ir spēja atcerēties. Un spēt sapnī apjaust, ka tas ir sapnis. Tāpēc jāzina, kam tas līdzinās. Sapni atstāstot, to ne vienmēr var atšķirt no realitātes, kaut arī sapņu pasaulē daudzi nomoda likumi nedarbojas. Jāiemācās katru nakti atcerēties kaut vai vienu sapni. Tāpēc kārtīgi jāizguļas. Jo tikai labi atpūties cilvēks spēj sakoncentrēties, lai kaut ko atcerētos, var pierakstīt sapni. Daudziem pietiek tikai ar atgādinājumu sev pirms gulētiešanas: „Jāpamostas un jāatceras tas, ko sapnī redzēju un pārdzīvoju”.
Ja ir pārāk ciešs miegs, un cilvēks nespēj pamosties, var mēģināt izmantot modinātājpulksteni. Ātrā miega periodi ir aptuveni ik pēc deviņdesmit minūtēm. Tātad, lai pamostos kādā no miega ātrajām fāzēm, modinātājam jānozvana pēc 4, 5, 6 vai 7,5 stundām.
Tad vēl ir jābūt motivācijai, kāpēc sapņi jāatceras. Lai pamostoties prātā ir tikai viena doma: „Ko redzēju sapnī?!”.
Lai gan tu varbūt teiksi, ka sapņus neredzi vispār, psihologi skaidro, ka tos redz katrs. Cits jautājums – vai tu tos atceries.
Nav skaidri zināms, kāpēc daži cilvēki savus sapņus vispār neatceras, taču iespējams, ka tos atcerēties neļauj cenzūra.
Jo vairāk cilvēks domā par sapņiem un analizē tos, jo lielāka iespēja, ka viņš biežāk atcerēsies sapnī redzēto. Jo aktīvāk cilvēks risina savas problēmas, jo mazāk viņu nomoka sapņi. Sapņu skaidrošana ir ļoti individuāla. Protams, daudzām tautām ir savas sapņu skaidrošanas tradīcijas, un daļa taisnības jau tur ir. Ja vecmāmiņa teica, ka ūdens sapnī nozīmē slimību, tā arī notiek. Bieži vien mūsu jutekļi slimības signālus uztver ātrāk, nekā mēs saprotam ar prātu. Šī informācija par slimību un to, ka tās gadījumā sapnī jāredz ūdens, kaut kādā veidā saslēdzas, un tu patiešām sapnī ieraugi ūdeni. Sapņa saturs veidojas, ņemot vērā tavu uzkrāto informāciju.
Vienmēr svarīgi sapņos ievērot skaitļus. Piemēram, tu atrodies kādas mājas ceturtajā stāvā. Nu tad pārdomā, kas tev asociējas ar skaitli „4”.
Arī skaņas, krāsas un smaržas var būt ļoti nozīmīgas un skaidrojošas.
Infantilie un pārveidotie sapņi…
Sapņi, kas kaut ko nozīmē…Iegrimstot miegā, tajās aptuveni astoņās stundās mēs saskatāmies tādus skatus, kādus nebūtu spējīgs radīt pat slavenākie sapņu transformētāji kinomākslā. Nozvana modinātājs, tu piecelies un no redzētā atceries vien tik vien kā sajūtas, bet pēc pāris minūtēm arī tās jau ir izgaisušas. Tomēr speciālisti iesaka neattiekties pret sapņiem tik pavirši. Tie ir tikpat svarīgi un nozīmīgi kā reālā dzīve, kas notiek mums apkārt. Tie šifrētā veidā sniedz mums ļoti nepieciešamu informāciju. Atšifrēšanai nederēs sapņu grāmatas, jo speciālisti uzskata, ka nav iespējams radīt universiālus sapņu skaidrojumus.
Apzinātie sapņi ir sapņi, kurus cilvēks atceras.
Apzinātos sapņus var pieskaitīt pie bezprāta kategorijas, jo šie sapņi mūs iesaista dialogā un mijiedarbībā starp sapņiem un visu sapņos notiekošo.
Cilvēki patiešām redz apzinātos sapņus, jo tie ir saistīti ar ķermeni vairāk, nekā var iedomāties. Tie, kas redz apzinātos sapņus, stāsta, ka ķermenim guļot miegā, prāts ir nomodā. Viņi apgalvo, ka redz iekšējo ķermeņa dzīvi, piedzīvojot izjūtas un pārdzīvojumus, kurus nomoda stāvoklī nekad nav izjutuši.
Eksperimentāli ir pierādīts, ka apzinātajos sapņos laika novērtējums (izjūtas) ir ļoti tuvas reālajā dzīvē pastāvošajām. Tas pārsteidz, jo ļoti daudzi sapņos izdzīvo gadus un pat dzīves. Šķiet, sapņos šāds efekts tiek panākts ar t.s. scēniskā trika palīdzību, līdzīgi kā teātrī vai kino tiek radīta laika plūsmas ilūzija.
Dažāda veida pētījumos ir pierādīts, ka sapnī notiekošais uz smadzenēm un daļēji arī uz ķermeni iedarbojas tāpat, kā tas notiek nomodā. Piemēram, sapnī cilvēks aiztur elpu, tiek fiksēta viņa elpošanas ritma maiņa. Proti, mūsu smadzenes uz šīm darbībām gan sapnī, gan nomodā reaģē vienādi, tām tik tiešām sapnis ir realitāte. Un kaut arī mūsu kultūra cenšas to ignorēt, sapņos pārdzīvotais ir tikpat reāls kā nomodā pieredzētais. Tāpēc, ja cilvēks vēlas uzlabot savu dzīvi, viņam jāuzlabo arī sapņi.
Lielākoties apzinātie sapņi sniedz krietni pozitīvākus pārdzīvojumus nekā parastie sapņi un – vēl jo vairāk – murgi.
Bez stingras, precīzas apņemšanās saglabāt izpratni sapnī, apzinātie sapņi ir gaužām reti. Tātad, pašam ir iespējams regulēt un ierobežot apzināto sapņu daudzumu, biežumu. Sapnī saņemam informāciju no zemapziņas, un tāpēc uztraucamies – apzināti kontrolējot savus sapņus, šo svarīgo procesu iespējams izjaukt. Sapņi nav pilnībā zemapziņas raidīti, tie ir pārdzīvojumi, ko savstarpēji veido apzinātais ar neapzināto, tāpēc arī savus sapņus varam atcerēties.
Apzinātais vai vienkārši sapnis, tas ilgst aptuveni stundu.
Sapņi un slimības
Sapņi var atspoguļot slimību
Sapņi dažkārt var sniegt priekšstatu par veselību vai slimību, atklājot kādu slēptu kaiti un tās cēloņus. Tie var liecināt arī par psiholoģisku konfliktu vai norādīt par garīgo stāvokli, kas var veicināt slimības veidošanos un attīstību.
Ātrā miega noslēpums
Pētījumos noskaidrots, ka sapņi saistīti ar ātrā miega ciklu. Šajā ciklā smadzenes ir ļoti aktīvas, un tieši šajā laikā cilvēks redz spilgtākos sapņus. Ātrā miega fāze atkārtojas apmēram ik pēc 60 līdz 90 minūtēm vairākas reizes naktī. Ātrā miega periodi kļūst garāki uz rīta pusi. Šo sapņu laikā notiek intensīvas pārmaiņas ķermeņa fizioloģijā — notiek temperatūras svārstības, mainās pulsa biežums, asinsspiediens, adrenalīna līmenis, dziedzeru sekrēcija un kuņģa skābes līmenis. Šīs pārmaiņas var pastiprināt veselības problēmas, piemēram, nepareizu sirds ritmu un infarktu, migrēnu un astmu. Sirgstot ar dažām slimībām, redzami specifiski sapņi. Tomēr gadījumos, kad pacienti cieš no smagām slimībām (viņiem draud nāve), parasti viņi sapņus neredz nemaz. Tādēļ daži speciālisti domā, ka sapņi drīzāk brīdina cilvēku par draudošām slimībām.
Sapņu temati un slimības:
Sirds slimības: sapņo par nāvi vai miršanu (vīrieši), šķiršanos (sievietes).
Migrēna: spēcīgas bailes.
Plānprātība: kaut kā pazaudēšana, galvenokārt naudas vai pārtikas pazaudēšana.
Trieka, epilepsija, Pārkinsona slimība: sapņu kvalitātes maiņa, nespēja atcerēties sapņus, sapņos ir maz vizuālu tēlu.
Narkotiku, tai skaitā sedatīvu, antidepresantu un alkohola lietošana: rādās savādi satraucoši sapņi, murgi, kuros neļauj lietot narkotikas un citas apreibinošas vielas.
Elpošanas traucējumi, astma: redz īpaši emocionālus sapņus.
Psihosomatiskās slimības: sapnī redz konfliktus, agresiju, bailes, bezpalīdzību.
Augsts asinsspiediens: sapņos ir naidīgums.
Stāsts iz dzīves
Sapnis, realitāte vai neizskaidrojams misticisms?! Pirms pāris gadiem piedzīvoju ko dīvainu… Parasta diena, parasts vakars…it kā parasta nakts…sapņi…un tad, kāds visai dīvains sapnis (iespējams – sapnis), kas vēl šobrīd iztēlē jaucas ar realitāti…ar kaut ko neizskaidrojamu…būtībā, ar paranormālām parādībām un neizpratni – sapnis vai tomēr realitāte…?! Tātad: ap pulksten 4 no rīta it kā pamodos, paskatījos telefonā cik rāda pulkstenis, ārā viss tumšs, aizvēru acis, un atkal tā kā pusnomodā atveru, jo dīvaina sajūta to liek darīt…un paraugoties uz loga pusi, redzu, ka diezgan strauji uz manu pusi no tālienes tuvojas spoža bumba, kas visu sev apkārt izgaismo…tā tuvojas arvien tuvāk un tuvāk, viss apkārt it kā apstājas, it kā sastingst, bet viss ir gaišs (miglaini gaišs), un spožais objekts tuvojas ļoti ātri, iziet arī cauri logam, un arī istaba kļūst spoži gaiša…bet pakliegt vai pakustēties nav iespējams, sajūta vienīgi, ka mazliet bail, jo nesaprotu kas un kāpēc notiek, bet it kā saprotu, ka pretoties nav iespējams un aizbēgt arī ne, jo viss notiek pārdabiski, pār ko man vairs nav varas!
Tālāko ar vārdiem ir grūti aprakstīt, bet sajūtas, domājot par notikušo, ir tik spēcīgas un iekšēji izjūtamas vēl šodien. Visapkārt spilgta, pelēkbalti zaļgana gaisma, ļoti spilgta! Skaņa – vārdiem neaprakstāma, nekad iepriekš, un arī pēc tam tādu vairs neesmu dzirdējusi, ļoti dīvaina, griezīga, visai stipra, nesaprotama…neizstāstāma, nevaru pat iedomāties ar ko salīdzināma, jo ar tādu realitātē tik tiešām neesmu saskārusies, pat iedomāties nevaru ko lai tai pielīdzina, lai varētu kaut nedaudz ļaut Jums – šī stāsta lasītājiem, to iztēloties… varbūt nedaudz tā atgādināja zobārsta urbi, bet tā ir tikai kā neliela sastāvdaļa visā šajā griezīgās skaņas gammā….šaušelīga, iedomājoties vien ķermenim pāri pārskrien skudriņas…ausīs sīc…liekas, ka galva var pārplīst no tik dīvainas un nedzirdētas skaņas…. Tālākais jau varētu likties kā murgs….tieku pacelta aptuveni metra augstumā virs gultas, pilnīgi taisni, it kā gulētu uz dēļa, bet neesmu nekur, vienkārši karājos gaisā…nevaru pakustināt neko, esmu kā sastindzināta…bet jūtu kā tieku lēnām celta uz augšu…jūtu it visu, kas notiek, tikai izdarīt nevaru neko…spilgtā gaisma, dīvainā griezīgā skaņa, kas izklausās visai motorizēti, arī it kā īsti nesaprotamas balsis, tā kā iztālēm, un īsti nesadzirdāma valoda, tikai nojauta, ka kāds savā starpā komunicē, jutu to visu tā, it kā tas tiešām notiktu ar mani reāli, un nevis sapnī….
To, kas notika vēl pēctam, nezinu vai neatceros, ar to arī mana atmiņas filma ir pārtrūkusi vai arī tas ir izdzēsts apzināti no manām smadzenēm… Jāpiebilst, ka nekādus dīvainus radījumus gan es neredzēju, vienīgi jutu kādu dzīvu būtņu klātbūtni, bet vizuāli manā redzes laukā tās neparādījās… Nākamais, ko atceros, ka pēkšņi atkal pamodos, ar sajūtu, ka esmu ļoti pārgurusi, tā it kā sazin nezin ko būtu darījusi, tā, it kā būtu smagi strādājusi, palūkojos telefonā, un jutos visai izbrīnīta, jo pulkstenis rādija tieši tikpat, cik bija rādījis pirms šī it kā saucamā „sapņa”…tas arī rada vislielāko neizpratni…tā, it kā laiks visu šo laiku būtu bijis apstājies…. ;) Brīdī, kad pamodos, tas radīja tikai izbrīnu, bet, kā jau iepriekš minēju, sagurums bija tik milzīgs, ka par to nespēju domāt, aizmigu nekavējoties… No rīta pamostoties bija ļoti dīvaina sajūta, jo naktī piedzīvotās sajūtas nebija izzudušas, un visas tās skaņas, gaismas u.tml. vēl spilgti bija palikušas atmiņās…. Kādu laiku par to nevienam nestāstīju, jo pati nespēju saprast – sapnis vai īstenība…un nesaprotu to arī tagad…it kā sapnis, tomēr paliek vien jautājums: nespēju izskaidrot, kā var dzirdēt tik pārdabisku skaņu?! Un kā gan pēkšņi var apstāties laiks?! Hmmmmzzz…..dīvaini…. Pieņemu, ka arī tagad daudzi domās, ka tikai fantazēju, vai esmu galīgi jukusi, bet diezin vai tā…jūtos pavisam labi, un šādus stāstus tāpat vien neizfantazēju!! :) Bet ikdienā par to necenšos runāt…tieši šī iemesla pēc – ka varētu nesaprast, vai uzskatīt par savādnieci…
